Nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai Latvijā pakļauti 3 no 10 cilvēkiem

03.02.2016

Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug.

2014. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati. Strauji samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 19,2 % 2014. gadā līdz 16,4 % 2015. gadā.

2014. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – 291 eiro (2013. gadā – 260 eiro). 2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % Latvijas iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar 2013. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem, un to ietekmēja ienākumu kāpums no algota darba, kas bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu (sociālo transfertu) pieaugumu. Vidējā mēneša neto darba samaksa 2014. gadā palielinājās par 44 eiro jeb 8,6 %, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 7,06 eiro jeb 2,7 %.

2014. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 27,6 % 2013. gadā līdz 34,6 % 2014. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 51,1 % 2013. gadā līdz 67,4 % 2014. gadā.

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 37,0 % 2014. gadā. Augsts nabadzības risks ir arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – 34,5 % 2014. gadā. Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 15,1 % un 15,9 %. Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pēdējos piecos gados atrodas 23–25 % robežās un salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies par 1,1 procentpunktiem, sasniedzot 23,2 % 2014. gadā.

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2014. gadā rādītājs sasniedza 55,0 %. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 36,7 % 2014. gadā salīdzinājumā ar 29,4 % 2013. gadā. 2014. gadā nedaudz pieaudzis nodarbināto personu nabadzības risks, sasniedzot 9,2 % (2013. gadā – 8,1 %).

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots  ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojums. 2015. gadā tajā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā virs 16 gadiem. Datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015. gadā CSP iegūs 2016.gada apsekojumā.

Plašāka informācija par EU-SILC apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP datubāzē sadaļā „Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori”.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pa vecuma grupām 2008. – 2014. gadā (procentos)

 

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

Pavisam

26,4

20,9

19,0

19,2

19,4

21,2

22,5

tai skaitā pa vecuma grupām (gadi):

 

 

 

 

 

 

 

0–17

26,3

26,3

24,7

24,4

23,4

24,3

23,2

18–64

20,5

20,4

20,2

19,3

18,8

18,4

18,6

65+

47,6

17,2

9,1

13,9

17,6

27,6

34,6

 

Nabadzības risks dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās 2004. – 2014. gadā (procentos)

Metodoloģiskie skaidrojumi

CSP 2014. gada monetārās nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj 2014. gada iedzīvotāju ienākumu datus. Pretstatā CSP pieejai Eiropas Savienības statistikas birojs „Eurostat” publicē monetāros nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan rādītājā iekļautie iedzīvotāju ienākumu dati ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.  2015. gada 16. oktobrī Eurostat publiskoja EU-SILC 2014. gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, Latvijas gadījumā attēlojot 2013. gada ienākumu datus.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni un/vai ir izteikti materiāli nenodrošinātas, un/vai nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti.

Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (ienākumu sadalījuma viduspunktu).

Dziļa materiālā nenodrošinātība – tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta izteiktai materiālajai nenodrošinātībai, ja tā nevar atļauties vismaz 4 no 9 zemāk minētajām pozīcijām:
1) samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus,
2) uzturēt mājokli atbilstoši siltu,
3) segt neparedzētus uzdevumus,
4) katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem,
5) pavadīt nedēļu garas brīvdienas ārpus mājām,
6) vieglo auto,
7) veļas mazgājamo mašīnu,
8) krāsu televizoru,
9) telefonu.

Darba intensitāte – tiek noteikta pēc gada laikā nostrādāto mēnešu proporcijas, kuru darbaspējīgā vecuma mājsaimniecības locekļi ir nostrādājuši ienākumu pārskata periodā. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0 (nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti, ja WI ≤ 0,2.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcība esošais ienākums ir zem nabadzība riska sliekšņa.

Ekvivalentaie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609