Nabadzības riskam pakļauts katrs piektais Latvijas iedzīvotājs

04.02.2014

Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībaiLatvijā 2012.gadā; bija pakļauti 703 tūkstoši iedzīvotāju jeb 35,2% no visiem iedzīvotājiem. Tas ir par 28 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš2, kad šis rādītājs bija 731 tūkstotis jeb 36,2% iedzīvotāju. Samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumupieaugums par 5,3%, kas savukārt veicināja dziļai materiālajai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaita sarukumu par 1,5 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Nabadzības riskam 2012.gadā bija pakļauti 19,4% Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, pieaudzis nabadzības riska slieksnis4, sasniedzot 233 eiro (jeb 164 latus) mēnesī 2012.gadā.

Nabadzības risks samazinājās iedzīvotājiem, kuru rīcībā esošie ienākumi auga straujāk nekā nabadzības riska slieksnis. Savukārt slieksnim pietuvojās vai zem tā pakļuva iedzīvotāji, kuri saņēma sociālos transfertus, kā pensijas un pabalstus, uzturlīdzekļus bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalstus un kompensācijas u.tml. Piemēram, pensionāriem izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga tikai par 1,2%, kamēr nabadzības riska slieksnis pieauga par 4,8%.

Nabadzības riska indekss5 dažādās iedzīvotāju vecuma grupās 2008.-2012.gadā
(procentos)

 

2008

2009

2010

2011

2012

No visiem iedzīvotājiem

26,4

20,9

19,0

19,2

19,4

tai skaitā pa vecuma grupām (gadi):

 

 

 

 

 

0–17 g.

26,3

26,3

24,7

24,4

23,4

18–64 g.

20,5

20,4

20,2

19,3

18,8

65+ g.

47,6

17,2

9,1

13,9

17,7

Vērtējot vecuma grupās, visvairāk – par 3,8 procentpunktiem – nabadzības riska indekss palielinājās vecuma grupā no 65 gadiem. 2011.gadā tas bija 13,9%, 2012.gadā – 17,7%. Savukārt jau trešo gadu pēc kārtas samazinājās nabadzības riska indekss bērniem vecumā līdz 17 gadiem (ieskaitot). 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas samazinājies par vienu procentpunktu līdz 23,4%, bet 2009.gadā šis rādītājs bija 26,3%.

2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem (38,3%), kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus (33,2%). Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nabadzības risks šādās mājsaimniecībās ir samazinājies par 3,2 un 2,7 procentpunktiem (2011.gadā attiecīgi 41,5% un 35,9%).

Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās 2004.-2012.gadā
(procentos no visiem iedzīvotājiem attiecīgajā sociālekonomiskajā grupā)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Vērtējot sociālekonomiskajās grupās, nabadzības riska indekss 2012.gadā visstraujāk ir palielinājies bezdarbniekiem (55,8% salīdzinājumā ar 51,9% 2011.gadā) un pensionāriem (18,8% salīdzinājumā ar 15,8% 2011.gadā). Tas skaidrojams ar to, ka sociālo transfertu apjoms 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu praktiski nav palielinājies (pieaugums tikai par 0,1%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli), bet ienākumi no algotā darba ir pieauguši par 7,9%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā izglītības līmeņa. Saskaņā ar datiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem (ieskaitot) nabadzības risks 2012.gadā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija 6,4%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību – 19,7%, bet iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību – 33,3%. Līdzīgas tendences bija arī iepriekšējos gados.

Nabadzības riska indekss 2012.gadā dažādās iedzīvotāju vecuma grupās atkarībā no iegūtā izglītības līmeņa

(procentos no visiem iedzīvotājiem ar attiecīgo izglītību)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums.

Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2012.gadu. 2013. gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2014.gada apsekojumā, kurš sāksies š.g. martā un ilgs līdz jūnija beigām.

ES statistikas birojs Eurostat atšķirībā no CSP monetāros nabadzības un sociālās atstumtības datus publicē ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan ienākumi ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu. 2013.gada 5.decembrī Eurostat publicēja EU-SILC 2012.gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, kas faktiski Latvijas gadījumā ir  2011.gada ienākumu dati.

Plašāka informācija par EU-SILC apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP datubāzēs.

 

Sagatavoja Viktors Veretjanovs
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366609

 

Metodoloģiskie paskaidrojumi


1 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļautas personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni; vai ir dziļi materiāli nenodrošinātas; vai arī nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti. Tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta dziļai materiālajai nenodrošinātībai, ja tā nevar atļauties vismaz četras lietas no deviņām tālāk uzskaitītajām: i) samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus, ii) uzturēt mājokli atbilstoši siltu, iii) segt neparedzētus uzdevumus, iv) katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem, v) pavadīt brīvdienu nedēļu ārpus mājām, vi) vieglo auto, vii) veļas mazgājamo mašīnu, viii) krāsu televizoru, ix) telefonu. Darba intensitāte tiek noteikta pēc gada laikā nostrādāto mēnešu proporcijas, kuru darbaspējīgā vecuma mājsaimniecības locekļi ir nostrādājuši ienākumu pārskata periodā. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0 (nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti, ja WI ≤ 0,2.

Šeit un turpmāk 2005.-2012.gada apsekojumu dati (2004.-2011.gada ienākumu dati) pārrēķināti, izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu.

3 Rīcībā esošie ienākumi– naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Nabadzības riska slieksnisir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir statistiskais rādītājs, kurš raksturo no zemākās vērtības līdz augstākajai sagrupētu novērojumu centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

5 Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcība esošais ienākums ir zem nabadzība riska sliekšņa. Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums – mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.