Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8 % iedzīvotāju

02.02.2017

2015. gadā Latvijā nabadzības riskambija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8 % iedzīvotāju – par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktā apsekojuma dati. Strauji samazinājies dziļai materiālajai nenodrošinātībai2 pakļauto iedzīvotāju īpatsvars – no 16,4 % 2015. gadā līdz 12,8 % 2016. gadā.

2015. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem3, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis – līdz 318 eiro mēnesī (2014. gadā – 291 eiro mēnesī). 2015. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,8 % Latvijas iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 318 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem. To veicināja minimālās algas paaugstinājums par 12,5 % līdz 360 eiro mēnesī, nodarbinātības pieaugums, t.sk. jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par trešdaļu, bet kavēja salīdzinoši lēns vecuma pensijas piegums (vidēji par 2,7 % 2015. gadā).

Nabadzības riska indekss pa vecuma grupām 2008. – 2015. gadā (procentos)

 

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

Pavisam

26,4

20,9

19,0

19,2

19,4

21,2

22,5

21,8

tai skaitā pa vecuma grupām (gadi):

 

 

 

 

 

 

 

 

  0–17

26,3

26,3

24,7

24,4

23,4

24,3

23,2

18,6

18–64

20,5

20,4

20,2

19,3

18,8

18,4

18,6

17,7

65+

47,6

17,2

9,1

13,9

17,6

27,6

34,6

38,1

 

2015. gadā par 3,5 procentpunktiem palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 34,6 % 2014. gadā līdz 38,1 % 2015. gadā). Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl straujāk – no 67,4 % 2014. gadā līdz 74 % 2015. gadā.

Gada laikā par 4,6 procentpunktiem samazinājies nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars un saruka līdz 18,6 % 2015. gadā (23,2 % 2014. gadā). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,4 % 2015. gadā. Ievērojami (par 9 procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34,5 % 2014. gadā līdz 25,5 % 2015. gadā. Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus – attiecīgi 11,2 % un 14,7 %.

Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskajās grupās 2004. – 2015. gadā (procentos)

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2015. gadā rādītājs sasniedza 55,7 %. Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 41,9 % 2015. gadā salīdzinājumā ar 36,7 % 2014. gadā. 2015. gadā līdz 8,3 % ir samazinājies nodarbināto personu nabadzības risks (2014. gadā – 9,2 %).

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2016. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. No 2017. gada februāra līdz jūnijam CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2016. gadā, turklāt respondenti līdz 14. februārim varēs paši aizpildīt anketu internetā e.csb.gov.lv.

Plašāka informācija par 2016. gada apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP datubāzē sadaļā „Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi:

1Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa.

Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. 2015. gadā tie ir 318 eiro mēnes.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo no zemākās vērtības līdz augstākajai sagrupētu novērojumu centra vērtību (ienākumu sadalījuma viduspunktu).

2Dziļa materiālā nenodrošinātība – tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta dziļai materiālajai nenodrošinātībai, ja tā nevar atļauties vismaz 4 no 9 minētajām pozīcijām:

1) samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus,
2) uzturēt siltu mājokli ,
3) segt neparedzētus izdevumus,
4) katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem,
5) pavadīt nedēļu garas brīvdienas ārpus mājām,
6) vieglo auto,
7) veļas mazgājamo mašīnu,
8) krāsu televizoru,
9) telefonu.

3Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

CSP 2015. gada monetārās nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauti 2015. gada iedzīvotāju ienākumu dati. Pretstatā CSP pieejai Eiropas Savienības statistikas birojs „Eurostat” publicē gadu vecākus monetāros nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus, Latvijas gadījumā attēlojot 2014. gada ienākumu un nabadzības riska datus.

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609