Mājsaimniecību patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,4 %

28.07.2016

2015. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 316 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 16 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,2 %.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu dinamika 2008.–2015. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)

No visām mājsaimniecībām 2015. gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Pērn mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 3,6 % jeb 9 eiro un sasniedza vidēji 259 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Patēriņa izdevumu kāpumu veicināja mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugums: 2015. gadā neto darba samaksa pieauga par 7,6 %, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,7 procentpunktiem un attiecīgi nestrādājošo darba meklētāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruka par 0,9 procentpunktiem. Arī mājsaimniecību uzkrājumi turpina palielināties. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem1 2015. gada 31. decembrī, salīdzinot ar 2014. gada 31. decembri, mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās auguši par 6,4 % jeb 323 miljoniem eiro.

Patēriņā joprojām dominē primārie izdevumi ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde, kā arī veselība. To īpatsvars veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem (2014. gadā 69 %). Visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam, kas veidoja 26,5 % no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī palielinājās no 82 eiro 2014. gadā līdz 84 eiro 2015. gadā.

Visstraujāk izdevumi pieauguši dažādām precēm un pakalpojumiem (par 14,3 %), no tiem galvenokārt personīgās aprūpes ierīcēm un izstrādājumiem, kā arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Otrs lielākais pieaugums bija restorāniem un viesnīcām par 10,7 %, no tiem galvenokārt tieši ēdināšanas pakalpojumiem.

Izdevumi palielinājušies arī alkoholam un tabakai (par 10,4 %), apģērbiem un apaviem (par 9,9 %), sakariem (par 8,4 %), mājokļa iekārtām un piederumiem (par 7,9 %), transportam (par 7,4 %), veselībai (par 6,6 %), atpūtai un kultūrai (par 5,4 %), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (par 2,4 %).

Patēriņa izdevumu sastāvs, struktūra, un patēriņa cenu izmaiņas 2015. gadā

Visas mājsaimniecības

Patēriņa izdevumi* 2015. g., EUR

Izdevumu struktūra

2015. g.,

%

Izmaiņas

2015. g.

pret

2014. g.,

 %

Izmaiņas 2015. g.

pret 2014. g., EUR

PCI pārmaiņas 2015. g.

 pret

2014. g.,

 %

Patēriņa izdevumi kopā

315,78

100

5,4

16,29

0,2

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

83,81

26,5

1,7

1,41

-1,3

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

49,39

15,6

2,4

1,14

3,5

Transports

41,49

13,1

7,4

2,88

-4,7

Atpūta un kultūra

24,89

7,9

5,4

1,28

0,6

Veselība

20,16

6,4

6,6

1,26

1,4

Apģērbi un apavi

19,17

6,1

9,9

1,72

-0,5

Dažādas preces un pakalpojumi

17,98

5,7

14,3

2,25

1,4

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

15,53

4,9

10,7

1,50

3,0

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

14,90

4,7

7,9

1,09

1,0

Sakari

13,87

4,4

8,4

1,08

0,8

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

10,47

3,3

10,4

0,98

1,8

Izglītība

4,12

1,3

-6,7

-0,30

1,5

*Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

 

Lai gan kopumā patēriņa izdevumi faktiskajās cenās 2015. gadā ir par 14 eiro zemāki nekā 2008. gadā, mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veselībai ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni attiecīgi par 10 un 4 eiro. To ietekmēja straujš patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 27% un veselībai par 20%, salīdzinot ar 2008. gadu.

Salīdzinot ar 2014. gadu, mājsaimniecību izdevumi 2015. gadā visvairāk auguši pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 9,8 %. Savukārt algotu darbu strādājošo un pensionāru mājsaimniecībās kāpums bija attiecīgi par 5,3 % un 2,7 %. Vislielākie patēriņa izdevumi bija pašnodarbināto mājsaimniecībās (380 eiro) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (328 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās tie bija zemāki – 255 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī. 

Patēriņa izdevumi mājsaimniecību sociālekonomiskajās grupās
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 192 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien 61 % no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Mājsaimniecības ar 1 bērnu tērēja vidēji 294 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar 2 bērniem – 280 eiro. Vislielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa izdevumi 2015. gadā bija 346 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)

Kopumā turīgākās (5. kvintiļu grupa2) mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība, varēja atļauties tērēt 349 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (1. kvintiļu grupa) mājsaimniecības – 123 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 6,4 reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās 2015. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)

2015. gadā CSP mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3 844 mājsaimniecības visā Latvijā.

Plašāka informācija par 2015. gada mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātiem būs pieejama no 26. augusta CSP datubāzē sadaļā “Mājsaimniecību budžets”.

1Banku darbība Latvijā 2015. gadā – stabilas attīstības gads. FKTK. Pieejams: http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/pazinojumi-masu-informacijas-l/2016/5595-banku-darbiba-latvija-2015-gada-stabilas-attistibas-gads.html
2Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lidija Spārīte
Dzīves līmeņa statistikas daļa
E-pasts: Lidija [dot] Sparite [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366998