Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2006. gadā

16.07.2007

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskie dati par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2006.gadā liecina, ka aizvadīto gadu raksturo straujš iedzīvotāju ienākumu pieaugums: neto darba samaksa tautsaimniecībā palielinājās par 23%, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas – par 18%, strauji auga banku izsniegto patēriņa kredītu apjoms. Šie procesi ir ietekmējuši arī mājsaimniecību patēriņa izdevumus.

Mājsaimniecības1 patēriņa izdevumi 2006.g., rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 155, kas ir par 21% vairāk nekā 2005.gadā. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā.

Patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis vienlīdz liels gan pilsētās (par 21%), gan arī laukos (par 20%).

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā) 2005. un 2006.g.
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2005.g.

128

142

170

99

2006.g.

155

172

201

119

2006/2005 (%)

121

121

118

120

 

Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza Ls 172 uz mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgas mājsaimniecībās – Ls 201), bet lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki – Ls 119 uz katru mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst, ka ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudas izteiksmē. Nozīmīgu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi natūrā. Vidēji Latvijā izdevumi natūrā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 7, bet lauku mājsaimniecībās Ls 11.

Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās nenoliedzami joprojām ir izdevumi uzturam (28% no visiem patēriņa izdevumiem), kuru īpatsvaram katru gadu ir tendence samazināties. Ievērojamu īpatsvaru sasniedz izdevumi transportam (13%) un mājoklim2.(12%). Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunāliem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidoja 61% no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra
(procentos)

2005

2006

Patēriņa izdevumu īpatsvars uzturam ir viens no starptautiski salīdzināmiem materiālās labklājības rādītājiem. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 34% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 25%.

2006.g. visdinamiskāk ir auguši patēriņa izdevumi transportam – par 37%, atpūtas un kultūras izdevumiem – par 35%, mājokļa iekārtu iegādei, mājturības piederumiem, mājas uzkopšanai – par 28%, kā arī restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 28%, kas liecina par zināmu labklājības pieauguma tendencēm mājsaimniecībās.

Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kurām patēriņa izdevumi ir Ls 181 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecības ar Ls 164. Gan uzņēmēju un pašnodarbināto, gan algoto darbu strādājošajās mājsaimniecībās patēriņa izdevumi pārtikai veidoja 26% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecības pārtikai tērēja 43%, mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai – 19% , savukārt veselībai - desmito daļu (9,4%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Patēriņa izdevumu struktūra sociālekonomiskajās grupās
(procentos)


Kā liecina pētījuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas (Ls 201 uz vienu mājsaimniecības locekli) un Pierīgas reģiona (Ls 151) mājsaimniecībās. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zemāki. Vispieticīgākais patēriņa izdevumu pieaugums (par 17%) novērots Latgalē.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra reģionos 2006.g.

Visas
mājsaim-niecības

Reģioni

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

PATĒRIŅA IZDEVUMI, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

155

201

151

133

141

131

114

Tai skaitā ( procentos)

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

28.1

23.9

28.6

29.8

28.7

31.9

37.6

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

3.3

3.0

3.2

3.4

3.5

3.8

3.3

Apģērbi un apavi

7.7

8.4

6.2

7.8

7.4

7.3

8.2

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

12.2

12.3

12.3

10.7

11.9

12.4

13.2

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

5.8

5.6

5.4

6.2

6.5

6.0

5.6

Veselība

3.7

4.0

3.3

3.6

3.4

3.3

3.8

Transports

13.1

12.6

15.1

16.5

13.9

12.0

9.2

Sakari

6.1

6.4

6.5

5.4

6.3

6.1

5.2

Atpūta un kultūra

7.5

9.2

6.5

6.7

7.1

6.2

4.7

Izglītība

1.4

1.6

1.7

1.3

1.0

1.4

0.9

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

5.9

7.0

6.7

4.5

5.2

5.0

3.6

Dažādas preces un pakalpojumi

5.2

6.0

4.5

4.1

5.1

4.6

4.7

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Tās tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību.

20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja Ls90 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 35%, bet mājoklim – 13% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja 58% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvo 23.7% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī. Tieši 1.kvintiles mājsaimniecībās dzīvoja viena trešā daļa (34%) no kopējā bērnu skaita mājsaimniecībās. Savukārt 20% turīgāko (5.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls285; tie ir 1.8 reizes lielāki par vidējiem rādītājiem. Šīs kvintiles grupā ietilpst 18.8% no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)


__________________________
1 Mājsaimniecība ir persona vai personu kopa, ko saista radniecība vai citas personiskās attiecības, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus.
2 Izdevumi mājoklim: īre, maksājumi par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, kurināmo un citi komunālie maksājumi. Neietilpst nosacītā īre.

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Tālr. 7366998
Lidija Spārīte