Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums 2005.gadā

01.06.2006

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi mājsaimniecību budžetu pētījuma 2005.g. provizoriskos datus par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu. Tā rezultāti liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums ir “mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Šādu viedokli 2005.g. paudušas 59% Latvijas mājsaimniecību.

Tomēr jāteic, ka mājsaimniecību sniegtais pašnovērtējums ir subjektīvs rādītājs. Proti, ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - “mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, tad tas neizsaka, ka tā pieder pie vidusslāņa vai ir vidēji pārtikusi. Bieži vien šādu pašnovērtējumu sniedz mājsaimniecības, kuras ir spiestas samierināties ar materiālo stāvokli, kas nav nedz labs, nedz uzskatāms par trūkuma robežu. Tātad par mājsaimniecību piederību tam vai citam slānim vajadzētu spriest pēc objektīviem rādītājiem, tādiem kā ienākumi, patēriņa izdevumi u.tml.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību (26%) izteicās, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 5.6% mājsaimniecību uzskata, ka ir nabadzīgas. 2005.gadā (9.0%), salīdzinājumā ar 2004.g. datiem (9.3%), ir nedaudz samazinājies mājsaimniecību skaits, kuri vērtē savu materiālo stāvokli kā labu. Nemainīgs un pavisam mazs (0.1%) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums

(procentos)

Kopā

Mēs domājam, ka esam starp turīgajiem Latvijā

Mēs neesam bagāti, bet dzīvojam labi

Mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi

Mēs neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa

Mēs esam nabadzīgi

2002.g.

100

0.1

7.7

53.1

30.1

9.0

2003.g.

100

0.1

8.4

53.5

30.5

7.5

2004.g.

100

0.1

9.3

56.6

27.2

6.7

2005.g.

100

0.1

9.0

59.1

26.2

5.6

Salīdzinot 2005.g. rezultātus ar aptaujas rezultātiem iepriekšējos gados, var novērot pozitīvu vērtējumu tendenci – samazinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka ir uz nabadzības sliekšņa vai ir nabadzīgi. Savukārt laukos ir nedaudz palielinājies to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums reģionos[1]

(procentos)

Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi “neesam bagāti, bet dzīvojam labi” dzīvo Rīgā (12%) un Kurzemē (11%), turpretī atbildes “esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas” visvairāk izsaka Latgalē (38%). Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latgalē dzīvojošo mājsaimniecību materiālā stāvokļa vērtējums ir uzlabojies.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums sociālekonomiskajās grupās

(procentos)

Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.

Analizējot mājsaimniecību pašnovērtējumu kvintiļu[2] grupās, var teikt, ka tas visumā atbilst objektīvajiem kvintiļu vērtējumiem, respektīvi zemāko kvintiļu mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē sliktāk nekā mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst augstāko (turīgāko) kvintiļu līmenim. Attiecīgi - 38% un 41% 1.un 2. kvintiles mājsaimniecību atzīst, ka nav nabadzīgas, bet atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 13% un 8% - atzīst, ka ir nabadzīgas. Tai pašā laikā gandrīz puse šīm kvintiļu grupām piederošo mājsaimniecību, kuras objektīvi būtu uzskatāmas par trūcīgām, nevēlējās sevi identificēt kā tādas un uzskatīja, ka tās nav ne bagātas, ne nabadzīgas. Lielākā daļa 5.kvintiles mājsaimniecību (71%) uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas, bet 22% mājsaimniecību atzīst, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.

Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi (varētu "savilkt galus kopā")? Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams Ls 146 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami Ls 159 (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk - Ls 178), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar Ls 117 mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji 2005.g. bija Ls105.48 mēnesī.

Kāda vismazākā naudas summa mēnesī vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi
(varētu "savilkt galus kopā")

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)


Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 15% mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 40% mājsaimniecību, bet 45% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Tālr. 7366998
Lidija Spārīte


[1]Seši statistiskie reģioni.

[2] Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.