Mājsaimniecībās ar bērniem uzlabojas materiālā nodrošinātība

01.06.2015

2014. gadā salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurās naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt noteiktas pamatvajadzības visiem bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2014. gadā ir samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kurās vairākas reizes gadā visiem saviem bērniem vecumā līdz 15 gadiem nespēj nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, piemēram, peldēšanā vai mūzikas nodarbībās (no 21,0% 2009. gadā līdz 13,8% 2014. gadā). Uzaicināt ciemos bērna draugus un ieturēt maltīti 2014. gadā nevarēja atļauties 10,0% mājsaimniecību (2009. gadā – 18,7%). 

Tomēr ir pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras visiem saviem bērniem nespēj nodrošināt jaunas drēbes (no 19,8% 2009. gadā līdz 21,0% 2014. gadā) un divus pārus katram gadalaikam piemērotu apavu (no 8,3% 2009. gadā līdz 9,8% 2014. gadā).

Mājsaimniecību īpatsvars ar bērniem vecumā līdz 15 gadiem, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt visiem bērniem noteiktas pamatvajadzības 2009. un 2014.gadā, procentos

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mājsaimniecībās laukos ir ievērojami grūtāk nodrošināt bērnu pamatvajadzības salīdzinājumā ar mājsaimniecībām pilsētā. 2014. gadā 28,9% laukos dzīvojošo mājsaimniecību nevarēja atļauties visiem saviem bērniem iegādāties jaunas drēbes (pilsētās – 17,4%), savukārt 16,4% - bērnu vecumam atbilstošas grāmatas (pilsētās – 6,1%).

Mājsaimniecību īpatsvars ar bērniem vecumā līdz 15 gadiem, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties visiem bērniem nodrošināt noteiktas pamatvajadzības pilsētās un laukos 2014. gadā, procentos

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mājsaimniecību spēju nodrošināt noteiktas pamatvajadzības būtiski ietekmē bērnu skaits mājsaimniecībā un ģimenes apstākļi, proti, vai bērnus audzina abi vecāki. Nodrošināt uzturā svaigus augļus un dārzeņus nevarēja atļauties 2,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina vienu bērnu, 12,7% mājsaimniecību, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu, un 13,4% mājsaimniecību, kurās bērnus audzina viens pieaugušais.

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās nespēja atļauties nodrošināt noteiktas bērnu pamatvajadzības pēc mājsaimniecību veida 2014. gadā, procentos

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 348,7 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, tajā skaitā 315,2 tūkstoši vecumā līdz 15 gadiem.No 2010. gada līdz 2015. gada sākumam bērnu līdz 17 gadiem skaits saruka par 26 tūkstošiem jeb par 7%. Kopš 2012. gada Latvijā iezīmējas neliela dzimstības rādītāju pieauguma tendence un pieaug bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā: no 17,1% 2013. gada sākumā līdz 17,6% 2015. gada sākumā. Lielākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Pierīgas reģionā (19,6%) un Kurzemē (18,4%). Zemākais bērnu īpatsvars ir Latgales reģionā – 16,2% un Rīgas reģionā (16,5%).

Informācija par mājsaimniecību iespējām nodrošināt bērnu pamatvajadzības iegūta EU-SILC apsekojumā 2009. un 2014. gadā. Papildu ikgadējiem apsekojuma jautājumiem 2009. un 2014. gados mājsaimniecībās lūdza novērtēt, vai tās spēj nodrošināt bērnu (līdz 16 gadu vecumam) pamatvajadzības.

1. jūnijā pasaulē atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību un veicināt izpratni par bērnu tiesībām.

 

Papildu informācija:
Viktors Veretjanovs
Sociālās statistikas departamenta
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366609