Mājsaimniecībām trūkst naudas ikdienas izdevumiem

21.03.2012

Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums liecina, ka 2011.gadā 87% mājsaimniecību (2010.gadā – 85%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus: 25% no visām mājsaimniecībām atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2010.gadā – 23%), 33% ar grūtībām (2010.gadā – 32%) un 30% ar nelielām grūtībām (tikpat arī 2010.gadā). 11% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2010.gadā – 13%) un tikai 2% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (tikpat arī 2010.gadā).

Vissaspringtākā situācijā bija mājsaimniecībās, kurās ir pāris ar trīs un vairāk bērniem, kā arī mājsaimniecībās kurās ir viens pieaugušais ar bērniem1.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2011.gadā
(procentos)

Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas viņuprāt būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju2, ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma3 attiecība pret zemāko nepieciešamo neto ienākumu summu, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus, 2011.gadā
(Ls uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī)

Vispieticīgākās summas, kas nepieciešamas, lai savilktu galus kopā, norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (Ls 282 mēnesī uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī), kā arī pāri ar trim un vairāk bērniem (Ls 360 uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).

Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību materiālo stāvokli CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC) 2011.gada apsekojumu, aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību. Šāds apsekojums regulāri tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.

 

Sagatavojusi Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Tāl. 67366609


Metodoloģiskie paskaidrojumi

1 Bērns – persona jaunāka par 18 gadiem.

2 Ienākumu uz ekvivalento patērētāju nosaka dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

3 Rīcībā esošais ienākums. Tie ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.