Latvijas statistikai – 90

01.09.2009

Valsts statistiskā pārvalde tika dibināta 1919. gada 1.septembrī, Latvijas Republikas Ministru kabinetam pieņemot tās darbības pagaidu noteikumus, par tās direktoru ieceļot Marģeru Skujenieku, kuram statistika bija sirdslieta. Par to liecina jau 1912 gadā viņa izdotā grāmata „Nacionālais jautājums Latvijā”, kurā pirmo reizi tika sniegti dati par Latvijas teritorijas platību, iedzīvotāju skaitu un nacionālais sastāvu. Dažus mēnešus pēc Valsts statistiskās pārvaldes dibināšanas sākās gatavošanās pirmajai tautas un lauksaimniecības skaitīšanai, kas tika veikta 1920. gada vasarā. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā pirmo skaitīšanu veica pēc 3–4 gadiem, kad Latvijā notika sagatavošanās darbi jau otrajai skaitīšanai 1925.gadā. Pateicoties M.Skujenieka darbaspējām un pieredzei, datus par demogrāfisko situāciju Latvijā pēc garajiem kara un vispārēju juku gadiem ar bēgļu straumēm varēja publicēt jau 1921.gadā, kad klajā nāca pirmā „Latvijas statistiskā gadagrāmata”, kura tiek izdota arī pašlaik un ir viena no populārākajām publikācijām statistikas datu lietotāju vidū. Savukārt pirmais „Mēneša biļetens”, kurš iznāk arī mūsdienās, tika izdots 1926.gada aprīlī, taču padomju okupācija pārvilka tam svītru.

Valsts statistiskā pārvalde attīstījās ļoti strauji, kļūstot par vienu no starptautiski atzītām statistikas iestādēm. Diemžēl 2.pasaules karš pārtrauca tās darbu. Iestādes vadītāju M.Skujenieku piemeklēja skarbs liktenis – viņu apcietināja čeka un vēlāk nošāva.

Runājot par nacistiskās okupācijas periodu, 1942.gadā Ostlandes Reihskomisariāts (Reichskommissariat für das Ostland) izdeva publikāciju vācu valodā „Austrumu apgabalu strukturālais apskats” („Strukturbericht über das Ostland”), ko veidoja divas daļas „Ostland in Zahlen” un „Ostland Atlas”, taču abas šīs sadaļas bija lietojamas tikai dienesta vajadzībām. Publikācijā tika apkopoti dati gan par Latviju, gan par citiem okupētajiem austrumu apgabaliem – Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Polijas austrumu daļu.

Pēc okupācijas, Latvijai nonākot PSRS sastāvā, statistisko pārvaldi pārveidoja, piešķirot tai nosaukumu „Latvijas PSRS statistikas pārvalde”, un iekļaujot to PSRS statistikas sistēmā. 1987.gadā statistikas pārvaldi pārdēvēja par Valsts statistikas komiteju. Statistisko datu metodoloģiju, vākšanu, apstrādi un izplatīšanu ietekmēja tam laikam raksturīgā plānveida ekonomikas specifika. Statistisko datu apstrāde tika organizēta decentralizēti 26 rajonu skaitļošanas stacijās un Rīgas Skaitļošanas centrā. Datu apstrādei izmantoja nelielu skaitu elektromehānisku kalkulatoru un perforācijas mašīnas, kurās datus ievadīja no perfokartēm. Padomju periodam statistikā ļoti raksturīga bija slepenība. Pirmais statistisko datu apkopojums, kas nebija tikai dienesta lietošanai paredzēts, bija 1957.gadā izdotais izdevums par Latvijas PSRS tautas saimniecību divās valodās – latviešu un krievu. Tomēr arī turpmāk lielākā daļu izdevumu, it sevišķi periodiskie nozaru apskati jeb tā laika valodā runājot „svodkas” [kopsavilkumi], bija dienesta lietošanai un tika izdoti krievu valodā, nelielās tirāžās ap 20–25 eksemplāriem. Visi eksemplāri tika numurēti un adresēti konkrētām personām Ministru Padomē, CK un citās iestādēs. Lai informācija sasniegtu amatpersonas pēc iespējas ātrāk, tipogrāfija mēdza strādāt arī naktīs, un no rīta tipogrāfijas darbinieki un statistiķi “svodkas’’ tūlīt pēc to nodrukāšanas personīgi piegādāja attiecīgajām amatpersonām.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (līdz 1998.gadam - Valsts statistikas komiteja) sāka veidot statistikas sistēmu uz jauniem pamatiem, ko noteica valsts pāreja uz tirgus ekonomikas apstākļiem un integrācija ES statistikas sistēmā. CSP iesaistījās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, Eiropas Savienības un 3 Baltijas valstu statistikas iestāžu kopējā sadarbības programmā. Sākot ar 1992. gadu, tika izveidota pilnīgi jauna sistēma statistikas datu vākšanā, apstrādē un publicēšanā ar mērķi paaugstināt datu kvalitāti un pieejamību.

Šobrīd CSP darbojas Eiropas statistikas sistēmā (ESS), kas ir partnerības sistēma, kurā ietilpst Eurostat, valstu statistikas iestādes un citas organizācijas, kas dalībvalstīs sagatavo Eiropas Savienības darbībai nepieciešamo statistiku. ESS būtiska ir apkopoto datu harmonizācija, kas nepieciešama, lai no dažādām valstīm iegūtie dati būtu savstarpēji salīdzināmi.

Kopš 1998.gada augusta Centrālo statistikas pārvaldi vada Aija Žīgure. Šajā nozīmīgajā jubilejā CSP priekšniece statistiķiem novēl izturību, mieru un gara līdzsvarotību, jo nāks citi laiki un pārmaiņas būs pozitīvas. “Gribu pateikt paldies par to, ka darbinieki saprot, ja dažreiz vēršamies ar lūgumu kaut ko izdarīt papildus un ārpus darba laika, un mums neatsaka. Svētku reizē gribu novēlēt, lai mēs spētu saglabāt labo iekšējo gaisotni un lai arī turpmāk vārds „statistika” būtu tikpat stiprs kā līdz šim, neskatoties uz vējiem, vētrām un grūtībām. Gribētu novēlēt, lai mēs saglabātu savas tradīcijas, jo, kas zina savu vēsturi, tas vienmēr ir stiprs un spēj tālredzīgi veidot savu nākotni. Lai mēs arī turpmāk būtu tikpat stipri!”, uzsvēra CSP priekšniece.

Statistikas sistēmas vadītāji

1919–1940 Marģers Skujenieks

1926–1937 Voldemārs Salnais
(Valsts statistiskās pārvaldes direktora vietas izpildītājs)

1944–1948 Romāns Marčenkovs

1948–1953 Rūdolfs Bojārs

1953–1958 Aleksandrs Drjučins

1958–1970 Elerts Āboliņš

1970–1993 Gunārs Baltiņš

1993–1998 Arvils Sautiņš

1998 - Aija Žīgure

 

Lasīt vairāk: Sākumlapa > Par mums > Vēsture

Sagatavojis
Preses sekretārs
Aldis Brokāns
Tālr. 67366868