Latvijas iedzīvotāju mirstība no ārējiem nāves cēloņiem

14.07.2006

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2005.gadā 3214 cilvēki jeb 9,8% no visiem mirušajiem ir miruši no ārējiem nāves cēloņiem. Šis skaitlis ir par 560 mazāks nekā 2000.gadā, taču nedaudz lielāks salīdzinājumā ar 2004. gadu.

 No ārējiem nāves cēloņiem mirušo skaits Latvijā 1995. - 2005. gadā

Tīšs paškaitējums (pašnāvības) un transporta nelaimes gadījumi ir galvenie ārējo nāves cēloņu veidi. Vidēji piektā daļa no ārējiem nāves cēloņiem ir tīšs paškaitējums. Pērn tika izdarītas 564 pašnāvības un tas bija 17,5% no visiem ārējiem nāves cēloņiem. Dati liecina, ka vīrieši iet bojā pašnāvībās 4 reizes biežāk nekā sievietes, 2005. gadā, attiecīgi, 445 vīrieši un 119 sievietes. Kaut gan var konstatēt pozitīvu iezīmi - kopš 2000.gada pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies 1,4 reizes, taču pēdējo gadu laikā tas pamanāmi ir pieaudzis vecuma grupā virs 60 gadiem.

Transporta nelaimes gadījumos bojā gājušie ir otrajā vietā - 15% no visiem ārēju nāves cēloņu rezultātā mirušajiem. Arī šīs cēloņu grupas dēļ mirušo skaits aizvadītajā 2005.gadā samazinājās salīdzinājumā ar 2004.gadu par 50 cilvēkiem jeb par 9,5%. Šādas izmaiņas varētu būt rezultāts policijas pastiprinātajai darbībai, izmaiņām sodu sistēmā par braukšanu alkohola reibumā.

Trešajā vietā ir nāves cēloņi, kurus ir izsaukusi saindēšanās un pakļaušana kaitīgo vielu iedarbībai. Šādu ārējo nāves iemeslu gadījumu skaits, diemžēl, 2005.gada laikā ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2004. gadu par 55 bojā gājušiem jeb par 16 %.

Mirušo skaits pa visām galvenajām ārējo nāves cēloņu grupām Latvijā
2000. - 2005. gadā.

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2005. gads % pret 2000. gadu

Mirušo skaits no ārējiem nāves cēloņiem

3773

3706

3666

3373

3173

3214

85,2

tai skaitā

Transporta nelaimes gadījumi

699

628

602

552

538

487

69,7

Kritieni

365

425

393

348

274

253

69,3

Nejauša noslīkšana un slīkšana

255

315

268

207

183

250

98,0

Pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei

214

204

241

227

190

199

93,0

Saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei

427

365

330

338

348

403

94,4

Tajā skaitā saindēšanās ar alkoholu

234

208

173

218

238

205

87,6

Tīšs paškaitējums

770

708

672

605

562

564

73,2

Vardarbība

297

290

265

247

217

229

77,1

Citi ārēji nāves cēloņi

746

771

895

849

861

829

111,1

Tajā skaitā nosalšana

187

261

275

207

263

278

148,7


Kā liecina šie dati, viskrasāk pēdējos piecos gados samazinājies bojā gājušo skaits transporta nelaimes gadījumos, kritienu rezultātā, tīša paškaitējuma un vardarbības rezultātā.

Detalizētāk paanalizējot ārējo nāves cēloņu rezultātā mirušos pēc vecuma, konstatējams, ka visvairāk nelaimes gadījumos bojā gājušo ir 20 - 44 gadu vecuma grupā. Šajā vecuma intervālā 2005.gadā bija gandrīz puse no visiem transporta nelaimes gadījumos bojā gājušajiem, 35% - tīša paškaitējuma dēļ, 38% - noslīkušo. Nosalšana ir vienīgais cēlonis, kur relatīvi visvairāk mirušo (41%) ir 45 - 59 gadu vecumā. Stabili viszemākais bojā gājušo skaits ir vecumā līdz 19 gadiem.

Turpmākajās diagrammās attēlots bojā gājušo sadalījums pa vecuma grupām divās lielākajās cēloņu grupās: tīša paškaitējuma dēļ un transporta nelaimes gadījumos 2000. - 2005. gadā.



 Tīša paškaitējuma dēļ mirušie
pa vecuma grupām

(uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)


 Transporta nelaimes gadījumos
mirušie pa vecuma grupām
(uz 1000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)

Kopš 2000.gada visai ievērojami - 1,5 reizes pieaudzis bojā gājušo skaits nosalstot. Ja 2000.gadā bija nosaluši 187 cilvēki, tad 2005. gadā - jau 278. Nosalušo skaita palielināšanās, acīmredzot, ir saistāma ar to, ka pieaug personu skaits bez pastāvīgas dzīves vietas, un vietu trūkumu bezpajumtnieku patversmēs. To iespaido personu skaita pieaugums, kuri tiek izlikti no dzīvokļiem, jo nespēj veikt maksājumus par dzīvokli, arī kā personu, kurām tiek izkrāpti dzīvokļi negodīgu darījumu rezultātā, skaita pieaugums.

Skatot situāciju pa atsevišķām valsts administratīvajām teritorijām, redzams, ka visaugstākais mirstības līmenis no ārējiem nāves cēloņiem (bojā gājušie uz 100 000 iedzīvotājiem) 2005.gadā bija Ludzas rajonā - 300, Rēzeknes rajonā - 266 un Preiļu rajonā - 212. Šajos, kā arī Gulbenes rajonā, ir arī augstākie pašnāvību rādītāji (Gulbenes rajonā - 56, Ludzas rajonā - 50, Preiļu rajonā- 46, Rēzeknes rajonā - 44 pašnāvībās bojā gājušie, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem). Transporta nelaimes gadījumos bojā gājušo mirstība visaugstākā ir Bauskas rajonā, kur mirstības koeficients 2005. gadā bija 45, savukārt Krāslavas rajonā tas bija tikai 3, bet Ventspils rajonā - 7 bojā gājušie, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem.

Kā liecina jaunākie publiskotie Pasaules Veselības Organizācijas dati, Latvijā mirstība no ārējiem nāves cēloņiem ir 4,7 reizes augstāka nekā Nīderlandē, 4,5 reizes augstāka nekā Lielbritānijā, 4 reizes augstāka nekā Vācijā, 3,9 reizes augstāka nekā Spānijā un Grieķijā.

Aprēķini liecina, ka, ja izdotos samazināt mirušo skaitu nedabiskās nāves cēloņu dēļ uz pusi, Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums vīriešiem palielinātos par 1,8 gadiem (no 65,6 uz 67,4), bet sieviešu - par 0,6 gadiem (no 76,8 uz 77,4).

 

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa

Tālr. 7366901
Melita Dimza