Latvijas dzīvojamais fonds 2005.gadā

15.06.2006

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2005.gada beigās sasniedza 56,4 milj. m² . Apmēram divas trešdaļas no visa dzīvojamā fonda atrodas pilsētu teritorijā, bet viena trešdaļa - lauku teritorijā. Viens no galvenajiem dzīvojamā fonda raksturojošiem rādītājiem ir dzīvojamo telpu kopējā platība vidēji uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju. 1990.gadā tā bija 19,2 m² , 2000.gadā - 22,6 m² , 2005.gadā – 24,6 m² .

Dzīvojamā fonda pamatrādītāji

(kopējā platība gada beigās; milj. m² )

 

1990

1995

2000

2001

2002

2003

2004

2005

Pavisam

52,9

52,7

53,4

53,5

54,9

55,4

56,1

56,4

tai skaitā :

   

 

 

 

 

 

 

 

sabiedriskais sektors

36,6

26,2

12,8

11,0

10,2

9,2

8,6

8,1

privātais sektors

16,3

26,5

40,6

42,5

44,7

46,2

47,5

48,3

Vidēji uz vienu iedzîvotâju, m²

19,2

21,4

22,6

22,8

23,6

23,9

24,3

24,6

Pilsētu dzīvojamais fonds

33,8

34,1

34,7

34,8

35,7

36,2

36,5

36,8

tai skaitā :

   

 

 

 

 

 

 

 

sabiedriskais sektors

26,2

22,3

10,1

8,4

7,8

7,0

6,6

6,3

privātais sektors

7,6

11,8

24,6

26,4

27,9

29,2

29,9

30,5

Vidēji uz vienu pilsētu iedzīvotāju, m²

18,3

20,1

21,5

21,8

22,6

23,0

23,4

23,6

Lauku dzīvojamais fonds

19,1

18,6

18,7

18,7

19,2

19,2

19,6

19,6

tai skaitā :

   

 

 

 

 

 

 

 

sabiedriskais sektors

10,4

3,9

2,7

2,6

2,4

2,2

2,0

1,8

privātais sektors

8,7

14,7

16,0

16,1

16,8

17,0

17,6

17,8

Vidēji uz vienu lauku iedzīvotāju, m²

23,3

24,3

 25,0

 24,8

 25,6

 25,8

 26,4

26,7

Namīpašumu denacionalizācijas, valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ir izmainījusies dzīvojamā fonda īpašuma struktūra. Privātā sektora īpatsvars dzīvojamā fondā no 31% 1990.gada beigās palielinājies līdz 86% 2005.gada beigās.

Līdz 2006.gada 1.janvārim privatizēti 412,4 tūkst. dzīvokļi, kas veido 85% no privatizācijai sagatavotajiem valsts un pašvaldību dzīvokļiem.

2005.gadā aktīvi turpinājās jaunu dzīvojamo māju būvniecība. Pērn ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 552,2 tūkst. m², no tām par iedzīvotāju līdzekļiem - 324,7 tūkst. m² jeb 59% no visu ekspluatācijā pieņemto māju kopējās platības. Dzīvojamo māju pieņemšana ekspluatācijā 2005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, palielinājusies par 22%.

No 2005.gadā ekspluatācijā pieņemtām 1355 individuālām dzīvojamām mājām 72% bija divstāvu dzīvojamās mājas, 18% - vienstāvu dzīvojamās mājas.

Uzbūvēto dzīvokļu skaits pieaudzis no 0,9 tūkst. 2000.gadā līdz 2,8 tūkst. - 2004.gadā un 3,8 tūkst. – 2005.gadā.

Dzīvojamā fonda izmantošanu raksturojošie rādītāji ir aprēķinātā un samaksātā dzīvokļu īre, apsaimniekošanas ieņēmumi, ekspluatācijas ieņēmumi. Aprēķinātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi privatizētajiem dzīvokļiem par dzīvojamo telpu kopējās platības 1 m² 2005.gadā vidēji bija 15,3 santīmi mēnesī. Samaksātā īre, apsaimniekošanas ieņēmumi bija 15,0 santīmi mēnesī jeb 98% no aprēķinātās īres un apsaimniekošanas ieņēmumiem.

Pēc dzīvojamā fonda apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtās informācijas 2005.gadā dzīvojamo māju kārtējais remonts valsts, pašvaldību un dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību dzīvojamā fondā veikts par 17,0 milj. Ls, tai skaitā dzīvojamo māju siltināšanai izlietoti 2,0 milj. Ls.

2006. gada 1.janvārī pašvaldību palīdzības reģistros dzīvojamo telpu saņemšanai bija 18,9 tūkst. personu, tai skaitā 11,5 tūkst. personas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas pirmām kārtām. Gada laikā dzīvokļus saņēma 3,4 tūkst. personu, tai skaitā 1,8 tūkst. personu saņēma labiekārtotus dzīvokļus.

2006. gada 1. janvārī bija 84 sociālās mājas, kurās dzīvoja 3,1 tūkst. cilvēku. Pašvaldības aizvien aktīvāk sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju dzīvokļiem piešķir sociālā dzīvokļa statusu. Sociālo dzīvokļu skaits 2006.gada 1. janvārī bija 1,2 tūkst. ar kopējo platību 42,1 tūkst. m² un tajos dzīvoja – 2,8 tūkst. cilvēku.

Sagatavojusi Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa
Tālr.7366969
Ilgvars Kaparkalējs