Katrs ceturtais zinātņu doktora grādu ieguvušais nav saistīts ar zinātniskajiem pētījumiem

15.04.2011

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atkārtoti ir veikusi zinātņu doktora grādu ieguvušo iedzīvotāju izlases veida apsekojumu. Apsekojuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par zinātņu doktora grādu ieguvušo karjeras tālāko attīstību, un zinātnisko darbību. Latvijā no 3.5 tūkst. zinātņu doktoriem vecumā līdz 69 gadiem, apsekojumā tika iekļauti 1.5 tūkst..

Pēc apsekojuma datiem katrs trešais (32%) zinātņu doktors zinātnisko grādu ir ieguvis dabas zinātnēs, 20% - inženierzinātnēs, bet 19% - sociālajās zinātnēs.

Zinātņu doktori sadalījumā pēc jomas, kurā iegūts zinātniskais grāds (%)

No kopējā zinātņu doktoru skaita 81 % zinātnisko grādu ieguvuši Latvijā, bet 19% ārzemēs (2006.gadā šis īpatsvars attiecīgi bija 72% un 28%). Visbiežāk minētās ārvalstis kurās iegūts zinātņu doktora grāds ir Krievija un Baltkrievija, no Eiropas savienības valstīm – Lietuva, Igaunija, Zviedrija un Francija.

Vairāk nekā puse (59%) no zinātņu doktoriem vecumā līdz 69 gadiem, zinātnisko grādu ir ieguvuši laika periodā no 1990.gada. No 2007. līdz 2009. gadam zinātņu doktoru grādu ieguvušo vidējais vecums bija 39 gadi un 65% no to kopskaita bija sievietes.

Zinātņu doktori sadalījumā pa vecuma grupām

Pēc apsekojuma datiem 2009.gadā 89% no zinātņu doktoru kopskaita bija nodarbināti, t.sk., pilnu darba laiku strādāja 86% (salīdzinoši 2006.gadā nodarbināti bija 95% zinātņu doktoru, t.sk.pilnu darba laiku strādāja 91%). No kopējā zinātņu doktoru skaita 75% veic zinātnisko darbu. Akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās kā pamatdarbu norādīja 42% nodarbināto zinātnieku.

Tikai 45% zinātņu doktoru ikdienas darbs ir saistīts ar jomu, kurā iegūts zinātniskais grāds, 35% - daļēji saistīts, bet 20% - nav saistīts.

Ja 2009.gada vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 5.5 tūkst. Ls, tad zinātņu doktoru vidējā bruto darba samaksa bija ievērojami lielāka - 16 tūkst. Ls (vīriešiem – 18 tūkst. Ls, sievietēm – 14 tūkst. Ls). Augstāka darba samaksa bija zinātņu doktoriem, kuri zinātnisko grādu ieguvuši medicīnas zinātnēs (25 tūkst. Ls) un sociālajās zinātnēs (17 tūkst. Ls).
 

Sagatavojusi Kultūras, izglītības, zinātnes
un veselības statistikas daļa
Sarmīte Briede
Tālr. 67366860