Jauniešu darba meklētāju īpatsvars gada laikā samazinājies par 11 procentpunktiem

14.08.2013

Šā gada 2.ceturksnī Latvijā bija 17,6 tūkst. jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (79,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lai arī jauniešu bezdarba līmenis turpina samazināties, tas joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās.

Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada 4.ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinās, un 2013.gada 2.ceturksnī bija 20,1%, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā 1. ceturksnī un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā vidējais Eiropas Savienības jauniešu bezdarba rādītājs 23,2%.

Darba meklētāju īpatsvars attiecīgās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2013.gada 2.ceturksnī Latvijā, procentos

Datu avots: Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Baltijas valstīs jauniešu darba meklētāju īpatsvars bija zem vidējā ES dalībvalstu rādītāja 23,2% (jūnijā) Igaunijā 16,1%, Latvijā 20,1%, Lietuvā 20,3% (jūnija dati).

Darba meklētāju īpatsvars personām vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā, procentos

Datu avots: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Darbaspēka apsekojuma dati, Eiropas Savienība (EU-27) – Eurostat datu bāze.  Lietuva un Eiropas Savienība (EU-27) – 2013.gada jūnija dati.

Saskaņā ar jaunākajiem ES statistikas biroja Eurostat datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis bija Grieķijā (58,7%, aprīļa dati), Spānijā (56,1%) un Horvātijā (55,6%), kā arī Portugālē (41%) un Itālijā (39,1%, jūnija dati). Tikai dažās valstīs (Vācijā un Austrijā) jauniešu bezdarba līmenis bija zem desmit procentiem.

Iemesls, kāpēc jaunieši nevar atrast darbu, ir iegūtā vispārējā izglītība bez profesionālās kvalifikācijas – nedaudz vairāk nekā divām trešdaļām jeb 70,2% jauniešu bija vispārējā vidējā izglītība vai zemāka par to. Profesionālā izglītība bija tikai 19,7% jauniešu, bet augstākā izglītība – tikai 10,1%. Tikai nedaudz vairāk nekā divām piektdaļām jeb 41,5% no visiem jauniešiem darba meklētājiem bija darba pieredze, pie tam 43,4% no tiem iepriekš bija nodarbināti mazkvalificētās (vienkāršās) profesijās.

2.ceturksnī valstī bija nodarbināti 889 tūkst. iedzīvotāju jeb 57,9% no iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā, no tiem jaunieši no 15 līdz 24 gadiem 69,8 tūkst. jeb 29,6% no jauniešu kopskaita un 7,9% no nodarbināto kopējā skaita.

Apsekojot 4,1 tūkst. mājsaimniecību, tika aptaujāti 7 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP datubāzē.

 

Papildu informācija
Zaiga Priede
Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886