Jauniešu bezdarbs joprojām ir nopietna problēma Latvijā

14.11.2013

Bezdarbs jauniešu vidū joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās vecuma grupās. Trešajā ceturksnī Latvijā bija 27,1 tūkst. jauniešu – darba meklētāju jeb 22,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (86,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Darba meklētāju īpatsvars attiecīgās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2013.gada 3.ceturksnī Latvijā, procentos

Datu avots: CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Visvairāk jauniešu – darba meklētāju Latvijā bija 2010. gada 1.ceturksnī, bet kopš 2010. gada 2. ceturkšņa jauniešu – darba meklētāju skaits pakāpeniski samazinājies. Šā gada 3. ceturksnī jauniešu – darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 27,6%, kas ir par 3,7 procentpunktiem zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā šā gada 2. ceturksnī.

Atšķirīga situācija vērojama Latvijas reģionos.

Jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā 2013.gada 3.ceturksnī pa reģioniem, procentos

Datu avots: CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Visaugstākais jauniešu – darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem starp ekonomiski aktīviem jauniešiem ir Latgales reģionā1. 3. ceturksnī tas bija 47,2%, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pārējos reģionos jauniešu – darba meklētāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, ir samazinājies.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem pieaudzis Latgales, Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, bet samazinājies Vidzemes un Zemgales reģionos.

3. ceturksnī Kurzemes reģionā jaunieši – darba meklētāji veidoja gandrīz trešdaļu (31,9%) no reģiona kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir vislielākais īpatsvars starp reģioniem, savukārt viszemākais īpatsvars bija Vidzemes reģionā – 16,8%.

Viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis – aptuveni divām trešdaļām jeb 61,1% jauniešu nebija kvalifikācijas vai bija zems izglītības līmenis. Profesionālā izglītība bija 22,1% jauniešu, bet augstākā izglītība – 16,8%. Tikai ceturtdaļai jeb 24,8% no visiem jauniešiem – darba meklētājiem bija darba pieredze, pie tam 23,1% no tiem bija nodarbināti mazkvalificētās (vienkāršās) profesijās.

Darba meklētāju īpatsvars personām vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā, procentos

Datu avots: Eurostat datubāze, 2013.gada 3.ceturkšņa dati - Latvijas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Saskaņā ar jaunākajiem ES statistikas biroja Eurostat datiem visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis bija Grieķijā (57,3% šā gada jūlijā), septembrī Spānijā (56,5%) un Horvātijā (52,8%), kā arī Kiprā (43,9%) un Itālijā (40,4%). Tikai dažās valstīs (Vācijā un Austrijā) jauniešu bezdarba līmenis šā gada septembrī bija zem desmit procentiem.

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP datubāzē.

 

Papildu informācija
Zaiga Priede
Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886

_________________________________________

1 Dzīvesvietas reģions.