Iznācis oficiālās statistikas krājums “Vides rādītāji Latvijā”

29.12.2015

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi datu krājumu “Vides rādītāji Latvijā”. Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides kvalitāti, sadzīves un bīstamiem atkritumiem, gaisa emisiju un materiālu plūsmas kontiem1 2014. gadā un salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadiem.

Sadzīves atkritumi – saražojam vairāk, savācam mazāk

2014. gadā radīti 2,0 milj. tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 5,9 % vairāk nekā 2013. gadā, un savākti 1,8 milj. tonnu atkritumu (par 7 % mazāk nekā 2013. gadā). Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais atkritumu daudzums pieaudzis par 16 %. Mājsaimniecību atkritumi veido 28 %  no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. 2013. gadā viens Latvijas iedzīvotājs radījis 312 kg atkritumu, kas ir par 169 kg jeb 35 % mazāk nekā vidēji ES valstīs.

2014. gadā poligonos apglabāti 709,6 tūkst. tonnu atkritumu, kas ir par 6 tūkst. tonnu jeb 0,9 % atkritumu vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. No 2007. gada līdz 2011. gadam apglabāto atkritumu daudzums samazinājās attiecīgi no 804 tūkst. līdz 572 tūkst. tonnu, bet kopš 2011. gada apglabāto atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt. 2014. gadā pārstrādāto atkritumu daudzums, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 160,7 tūkst. tonnu jeb 9,3 % un četras reizes vairāk nekā 2009. gadā. Eksportēto sadzīves atkritumu daudzums 2014. gadā ir samazinājies par 2,5 %, salīdzinot ar 2013. gadu, tomēr salīdzinājumā ar 2009. gadu eksportētais atkritumu daudzums ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Enerģētikas sektora radītās CO2 emisijas pieaug

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8 tūkst. tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60–70 % no visa radītā piesārņojuma. Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2013. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, transporta nozares radītās CO2 emisijas samazinājās līdz 17 %. Enerģētikas sektora emisijas pieauga līdz 23 % no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, bet mājsaimniecību radītās emisijas saglabājās iepriekšējo gadu līmenī (no 19 % 2009. gadā līdz 21 % 2013. gadā).

Pēdējos gados dabas resursu izmantošanas produktivitāte stagnē

2013. gadā dabas resursu izmantošanas produktivitāte, kas parāda, cik lielu produkcijas apjomu var radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu kilogramu, bija 0,49 eiro uz kg, un tas ir par 3,3 % zemāk nekā 2012. gadā. Desmit gadu laikā resursu produktivitāte pakāpeniski ir augusi, augstāko vērtību sasniedzot 2009. gadā (0,58 eiro/kg), bet kopš 2010. gada tā būtiski nemainās, saglabājoties 0,50 eiro/kg robežās. Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam līdz 2020. gadam resursu produktivitātei jāsasniedz 600 eiro uz vienu resursu tonnu, 2014. gadā šis rādītājs bija 512 eiro uz vienu resursu tonnu.

Uzņēmumu investīcijas vides aizsardzībai sarūk

2014. gadā Latvijas uzņēmumi investējuši 20,4 milj. eiro ūdens resursu aizsardzībai (40 % no visām vides aizsardzības investīcijām) un 15,2 milj. eiro (29 %) gaisa piesārņojuma novēršanai. Salīdzinot ar 2013. gadu, uzņēmumu investīcijas sarukušas par 62%. Investīcijas vides aizsardzībai svārstās gadu no gada – pēdējo gadu laikā vislielākais investīciju apjoms bija 2013. gadā (135,6 milj. eiro), bet vismazākais – 2011. gadā (38,3 milj. eiro). 2014. gadā uzņēmumu izmaksas vides aizsardzībā sasniedza 98,2 milj. eiro, kas ir par 20 % vairāk nekā 2013. gadā. Vislielākās izmaksas pērn veidoja atkritumu savākšana un pārstrāde (47,9 milj. eiro) un notekūdeņu savākšana un attīrīšana (38,5 milj. eiro).

Publikācijas elektroniskā versija pieejama CSP vietnē csb.gov.lv vai īssaitē http://ej.uz/videsraditaji_2014

1Gaisa emisiju kontos reģistrē valstu tautsaimniecību radītās emisijas gaisā sadalījumā pa tām saimniecisko darbību nozarēm, kuras ir radījušas emisijas, ietverot gan nozaru ražošanu, gan patēriņu. Materiālu plūsmu kontos ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izejvielas, neapstrādāti un apstrādāti materiāli, atliekas u.c. materiāli, izņemot gaisa un ūdens plūsmas), kuriem ir ekonomiskā vērtība un kuri tiek izmantoti valstu ekonomikā. Materiālu plūsmas mēra masas vienībās gadā.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/csp_latvija
www.facebook.com/csplatvija