Inovāciju apsekojuma rezultāti

20.11.2006

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 2005.gadā veica trešo inovāciju apsekojumu. Tas tika organizēts visās ES valstīs pēc vienotas metodoloģijas, kura noteica, ka izlases veida apsekojumā jāiesaista uzņēmumi, kuros strādāja vairāk kā 10 strādājošie(uz zinātniski pētnieciskās organizācijām un tirgus un sabiedriskās domes izpētes uzņēmumiem minētais ierobežojums neattiecās), kā arī tika noteiktas nozares, kurās apsekojums jāveic. Apsekojums netika veikts tādās nozarēs kā lauksaimniecība, zvejniecība, viesnīcas un restorāni, valsts pārvalde, izglītība un veselība. Apsekojuma veidlapas tika izsūtītas 3.7 tūkstošiem uzņēmumu, no kuriem 95% tās aizpildīja un nosūtīja CSP.

Pēc trešā inovāciju apsekojuma datiem laika periodā no 2002. līdz 2004.gadam 18% Latvijas uzņēmumu piedāvāja tirgū jaunus vai būtiski uzlabotus produktus (preces vai pakalpojumus) vai arī šajos uzņēmumos tika ieviesti jauni, būtiski uzlaboti tehnoloģiskie procesi. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekš veikto apsekojumu datiem, jāsecina, ka kaut arī palielinājies inovatīvo uzņēmumu skaits, tomēr pieaugot kopējam uzņēmumu skaitam, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ir nedaudz samazinājies no 19% (2001.-2003.gadā) uz 18%(2002.-2004. gadā). Lietuvā un Igaunijā veikto apsekojumu rezultāti liecina, ka inovatīvo uzņēmumu īpatsvars minētajās valstīs ir ievērojami augstāks – 25% Lietuvā un 49% Igaunijā.

Latvijā visplašāk tehnoloģiskās inovācijas tika ieviestas lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk strādājošiem – 54% no šo uzņēmumu skaita ir bijuši inovatīvi aktīvi. Mazajos uzņēmumos ar 10 – 49 strādājošiem inovatīvi aktīvi bija 14% uzņēmumu, bet grupā ar 50 – 249 strādājošiem – 27% uzņēmumu.

Ja salīdzinām inovācijas aktivitātes ražošanas un pakalpojumu sektorā, jāsecina, ka ražošanas sektorā inovatīvi bijuši 17% uzņēmumi. Vislielākais inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ir ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 24% un apstrādes rūpniecībā – 17%. Pakalpojumu sektorā inovācijas ieviestas nedaudz biežāk – 18% uzņēmumu. No pakalpojumu sektora vislielākais inovatīvo uzņēmumu īpatsvars ir finanšu starpniecības nozarē – 43%. Salīdzinājumam Igaunijā rūpniecības sektorā inovatīvi aktīvi bija 47%, Lietuvā – 31% uzņemumu, bet pakalpojumu sektorā Igaunijā – 51%, Lietuvā – 26% uzņēmumu.

Viens no inovāciju raksturojošiem rādītājiem ir izdevumi inovācijām. 2004. gadā inovācijām iztērēti 78 milj. Ls jeb 2% no inovatīvo uzņēmumu neto apgrozījuma. No kopējiem izdevumiem inovācijai rūpniecības sektorā iztērēti 40 milj. Ls, pakalpojumu sektorā - 38 milj. Ls. Vislielākie izdevumi inovācijām bijuši uzņēmumos ar 250 un vairāk strādājošiem - rūpniecības sektorā tērēti 20 milj. Ls, pakalpojumu sektorā - 18 milj. Ls. Kopumā inovācijām nepieciešamo mašīnu un iekārtu iegādei iztērēti – 59.6 milj. Ls, ārējo zināšanu iegādei iztērēti 10 milj. Ls, 4,5 milj. Ls tika tērēti pētniecības darbam uzņēmumos un 3.5 milj. Ls to pasūtīšanai citos uzņēmumos.

Vairāk kā trešā daļa inovatīvi aktīvo uzņēmumu Latvijā aktīvi sadarbojušies inovāciju ieviešanas jomā. Ar Latvijas uzņēmumiem sadarbojušies 36% uzņēmumi, ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem - 23% inovāciju jomā aktīvie uzņēmumi.

Apsekojumā tika apkopota informācija par faktoriem, kas kavē inovāciju ieviešanu. Laika periodā no 2002. līdz 2004. gadam no uzņēmumu skaita, kuri uzskatīja, ka inovatīvās aktivitātes uzņēmumā tika aizkavētas, 40% norādīja ka galvenais iemesls bija informācijas trūkums par jaunajām tehnoloģijām konkrētā nozarē, 35% - informācijas trūkums par noieta tirgus prasībām, 29% - grūtības atrast sadarbības partnerus inovāciju jomā. Kā būtisks inovācijas kavējošs faktors tika minēts kvalificētu darbinieku trūkums uzņēmumā.

Pēc apsekojuma datiem 19% uzņēmumu, kuros pārskata periodā inovācijas netika veiktas, uzskatīja, ka esošā situācija produkcijas noieta tirgū neprasa jauninājumu ieviešanu, 13% uzņēmumu norādīja, ka inovācijas nav nepieciešamas, jo tā jau veiktas pirms pārskata perioda.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr 7366878
Maranda Behmane