Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2005.gadā

20.06.2006

LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu 2005. gadā veica apsekojumu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās. Apsekojuma galvenais mērķis bija iegūt datus par datoru un Interneta lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū. Šāds apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, tāpēc iegūtie rezultāti ir salīdzināmi.

CSP dati liecina, ka 2005.gadā īpaši strauji ir izplatījušies mobilie sakaru līdzekļi. Salīdzinot ar 2004.gadu, mājsaimniecību skaits, kuru rīcībā bija mobilie telefoni, ir pieaudzis par 16 procentpunktiem. Kā rezultātā, trīs ceturtdaļas no visām Latvijas mājsaimniecībām 2005.gadā lietoja mobilo telefonu. Pie tam 40% mājsaimniecību lietošanā ir mobilais telefons ar iespēju pieslēgties Internetam (WAP, GPRS, UMTS). Tomēr tikai 16% no šīm mājsaimniecībām bija pieslēgušas savus mobilos telefonus Internetam. Mājsaimniecību nodrošinātība ar informācijas un sakaru līdzekļiem ir redzama grafikā:

Kā liecina apsekojuma dati, pēdējā gada laikā galda vai portatīvo datoru pieejamība mājsaimniecību īpašumā pieaugusi par 6 procentpunktiem. Pie tam katrā trešajā mājsaimniecībā, kam ir galda vai portatīvais dators, bija arī Interneta pieslēgums.

2005.gadā 31% mājsaimniecību Internetu izmantoja mājās (2004.gadā - 15%). Tas liecina, ka gada laikā Interneta lietošana mājās ir pieaugusi par 16 procentpunktiem. Kā faktors, kas lielā mērā veicina Interneta pieslēgumu mājsaimniecībā, ir bērnu un pusaudžu klātbūtne mājsaimniecībā.

Tas, ka mājsaimniecībās, kurās ir 3 pieaugušie bez bērniem, ir augsts Interneta pieslēguma īpatsvars, izskaidrojams ar to, ka šajās mājsaimniecībās bieži ir jaunieši 16 gadu vecumā un vecāki, kas šajā apsekojumā tiek pieskaitīti pie pieaugušajiem.

Mājsaimniecību īpatsvars ar Interneta pieeju un platjoslas pieslēgumu 2005.gadā ES dalībvalstīs

(procentos no attiecīgās valsts mājsaimniecību kopskaita)

 

Visas mājsaimniecības

Blīvi apdzīvotas teritoriju mājsaimn.

Vidēji apdzīvotas teritoriju mājsaimn.

Reti apdzīvotas teritoriju mājsaimn.

Platjoslas piesl.

Interneta pieeja

Platjoslas piesl.

Interneta pieeja

Platjoslas piesl.

Interneta pieeja

Platjoslas piesl.

Interneta pieeja

EU25

23

48

27

52

23

49

15

40

EU15

25

53

28

55

25

53

19

49

Beļģija

41

50

40

49

44

54

29

41

Čehija

5

19

7

22

5

18

3

17

Dānija

51

75

59

80

52

74

42

70

Vācija

23

62

25

62

24

61

15

62

Igaunija

30

39

37

45

22

32

Grieķija

1

22

1

29

3

15

0

16

Spānija

21

36

26

42

20

34

10

23

Itālija

13

39

16

41

13

38

6

34

Kipra

4

32

7

40

3

39

1

16

Latvija

14

31

21

38

11

37

7

23

Lietuva

12

16

20

25

6

9

Luksemburga

39

77

38

68

42

83

36

81

Ungārija

11

22

19

32

11

22

5

14

Nīderlande

54

78

57

80

53

78

49

75

Austrija

23

47

30

49

24

48

15

44

Polija

16

30

26

40

15

31

5

19

Portugāle

20

31

27

36

16

30

11

23

Slovēnija

19

48

28

53

50

13

45

Slovākija

7

23

15

33

4

19

Somija

36

54

43

59

42

56

30

51

Zviedrija

40

73

45

67

49

83

36

72

Lielbritānija

32

60

34

58

34

64

22

67

&

Eurostat dati, Kopienas apsekojums par IKT lietošanu uzņēmumos. Dati par Franciju, Īriju un Maltu nav pieejami.

Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (56%) kaut reizi mūžā ir lietojuši datoru. Visstraujāk ir palielinājies to datoru lietotāju skaits, kuri to izmantojuši pēdējo 3 mēnešu laikā. 2005.gadā to īpatsvars ir 47%, 2004.gadā - 41% (pieaugums par 6 procentpunktiem).

2005.gada aptaujas rezultāti liecina, ka ievērojami ir pieaugusi Interneta lietošana. Ievērojams Interneta lietotāju pieaugums ir novērojams to personu vidū, kuri Internetu lietojuši pēdējo 3 mēnešu laikā. Kā liecina apsekojuma dati, Internetu kaut reizi mūžā ir lietojuši 49% Latvijas iedzīvotāju.

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri lietoja datoru un Internetu 2005.gadā

(procentos no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)

Datoru un Interneta lietošana ir apgriezti proporcionāla personu vecumam. Vecuma grupā 16-24 g. pēdējo 3 mēnešu laikā datoru bija lietojuši 88%, 35-44g. – 51%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem tikai 17% iedzīvotāju. Savukārt Internetu vecuma grupā 16-24g. lietojuši 84 %, vecuma grupā 35-44 g. - 42 %, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem vairs tikai 9% iedzīvotāju. Jāsecina, ka pagaidām nav novērojama tendence, ka palielinātos gados vecāku iedzīvotāju īpatsvars Interneta lietotāju vidū.

Interneta lietošana pēdējā gada laikā iedzīvotāju vidū

(procentos no iedzīvotāju attiecīgas valsts kopskaita)

Lielākā daļa Interneta lietotāju to lietojuši regulāri - vismaz reizi nedēļā. Līdz ar to var secināt, ka Interneta lietotāju segments kļūst aktīvāks, t.i., arvien biežāk izmanto Interneta sniegtās iespējas. Galvenokārt regulārie Interneta lietotāji ir jauni cilvēki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, studenti un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas var piekļūt Internetam mācību vietās un darbavietās. Ļoti zema pieredze darbā ar datoru un Internetu ir bezdarbnieku un citādi neaktīvo personu vidū (piem., pensionāri, mājsaimnieces, ilgstoši slimojošie iedzīvotāji un invalīdi), kuru samērā zemais ienākumu līmenis, kā arī zināšanu trūkums lielā mērā izslēdz viņus no lietotāju loka.
Datoru un Internetu regulāri (gandrīz katru dienu vai vismaz reizi nedēļā) lietoja vairāk kā divas trešdaļas datoru un Interneta lietotāji (attiecīgi 89% un 87%). Šie rezultāti liecina, ka cilvēkiem rodas nepieciešamība datoru un Internetu lietot arvien biežāk.

&  Eurostat dati, Kopienas apsekojums par IKT lietošanu. Dati par Franciju un Maltu nav pieejami.

Sagatavojusi
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
Tālr.7366726
Nataļja Zvonkova