Informācijas tehnoloģiju izmantošana uzņēmējdarbībā 2005.gada sākumā

13.04.2006

2005.gada maijā LR Centrālā statistikas pārvalde ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu veica apsekojumu par Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju komersantu vidū.

Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tika apsekoti komersanti ar darbinieku skaitu 10 un vairāk, tikai dažās valstīs (arī Latvijā) papildus apsekoja komersantus ar mazāku darbinieku skaitu (1-9). Lai nodrošinātu iespēju salīdzināt Latvijas datus ar citām ES dalībvalstīm, šajā preses izlaidumā ir atspoguļoti dati par komersantiem, kuru darbinieku skaits ir 10 un vairāk.

Šajā preses izlaidumā ir apkopoti galvenie 2005.gada apsekojuma rezultāti. Jautājumi tika uzdoti par 2005.gada janvāri, kā arī atsevišķi jautājumi par 2004.gada rādītājiem. Apsekojuma rezultātā tika iegūta informācija par komersantu datorizācijas līmeni, par darbinieku īpatsvaru, kas regulāri darbā lieto datoru/Internetu, par Interneta izmantošanas mērķiem un to pieslēguma veidiem, kā arī par svarīgākajiem rādītājiem, kas atspoguļo e-komercijas darbību Latvijā.

Seši no septiņiem uzņēmumiem savā uzņēmējdarbībā lieto datoru

2005.gada sākumā 86% komersantu lietoja datorus. Savukārt komersantu grupās ar darbinieku skaitu 50-249 un 250 un vairāk šīs rādītājs ir daudz augstāks: datoru lietojošo komersantu īpatsvars ir attiecīgi 98% un 99%. Visvairāk datorus lietoja komersanti, kuru darbības veids ir saistīts ar operācijām ar nekustamo īpašumu, nomu un citu komercdarbību, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu viesnīcās, restorānos un pārējos izklaides darbībās veidos (piem., atpūta, kultūra, sports).

Datoru lietošana komersantu vidū 2005.gadā

(procentos no komersantu attiecīgās grupas kopskaita)

 

2005

Datoru lietošana komersantu vidū ar darbinieku skaitu 10+

86

tai skaitā:

 

komersanti ar darbinieku skaitu 10-49

84

komersanti ar darbinieku skaitu 50-249

98

komersanti ar darbinieku skaitu 250+

99

75% komersantu ir pieejams Internets un 48% komersantiem ir platjoslas pieslēgums

Internetu lietojošo komersantu skaits gada laikā palicis gandrīz nemainīgs (75%). Vissaugstākais Interneta lietotāju īpatsvars bija vairumtirdzniecībā (92%), komersantu vidū, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu viesnīcās, restorānos (89%) un komercpakalpojumu jomā (86%).

Arī Internets daudz vairāk tiek lietots lielo komersantu vidū. Kā liecina apsekojuma dati, 2005.gadā Internetu lietoja 93% komersantu ar 50-249 darbiniekiem un 98% ar 250 un vairāk darbiniekiem.

Interneta platjoslas pieslēgumam ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības iespēju realizēšanai. Platjoslas pieslēgums nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu un piekļuvi vienmēr tiešsaistes režīmā. Ar platjoslas pieslēgumu daudz efektīvāk iespējams attīstīt e-pārvaldi, e-biznesu, e-izglītību un citus interaktīvos pakalpojumus.

Platjoslas pieslēgums un Interneta lietošana komersantu vidū

(procentos no komersantu attiecīgās grupas kopskaita)

Kā liecina apsekojuma rezultāti, Interneta piekļuves vispār, kā arī platjoslas pieslēguma izmantošanas ziņā Latvija atpaliek no ES valstīm.

Komersantu īpatsvars (ar darbinieku skaitu 10 un vairāk) ar Interneta pieeju un platjoslas pieslēgumu 2005.gadā ES dalībvalstīs

(procentos no komersantu attiecīgās grupas kopskaita)

 

EU
25

EU
15

BE

CZ

DK

DE

EE

EL

ES

IE

IT

CY

LV

LT

LU

HU

NL

AT

PL

SI

SK

FI

SE

UK

NO

Visi komersanti

Platjoslas piesl.

63

65

78

52

82

62

67

44

76

48

57

40

48

57

64

48

71

61

43

74

48

81

83

65

78

Interneta pieeja

91

92

95

92

97

94

90

92

90

92

92

85

75

86

92

78

91

95

87

96

92

98

96

90

93

250+

Platjoslas piesl.

92

93

93

81

97

95

91

77

93

86

93

91

73

72

85

83

92

94

90

96

66

96

98

90

98

Interneta pieeja

99

99

98

100

100

99

95

100

98

100

99

100

98

100

100

99

97

100

99

100

98

100

100

100

100

50-249

Platjoslas piesl.

79

83

89

65

91

82

79

59

86

62

79

60

60

67

77

66

84

81

65

88

60

90

94

84

91

Interneta pieeja

98

98

99

98

100

99

96

98

96

98

98

99

93

98

98

100

96

99

98

98

98

99

100

99

98

10-49

Platjoslas piesl.

59

61

75

48

80

57

63

41

74

43

54

36

45

54

61

43

68

56

36

69

45

78

80

61

76

Interneta pieeja

90

91

94

91

97

93

88

90

89

90

91

82

71

83

91

74

89

94

84

95

91

98

95

88

92

  • Eurostat dati, Kopienas apsekojums par IKT lietošanu

… Dati par FR, MT, PT, IS nav pieejami

Vairāk nekā trešā daļa komersantu lieto Internetu

sadarbībai ar valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām

Katrs trešais komersants lietoja Internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām, lai iegūtu informāciju (32%), bet tikai 15% komersantu to izmantoja pilnai elektroniskai sadarbībai (piem., lai tiešsaistē aizpildītu veidlapas).

Visbiežāk Internets komersantu vidū tika izmantots: banku un finanšu pakalpojumu izmantošanai (65%), tirgus izpētei un analīzei (46%), kā arī darbinieku apmācībai un izglītošanai (29%).

Galvenie Interneta

lietošanas mērķi

(procentos no komersantu kopskaita)

  

2005

Interneta lietošana sadarbībai ar valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām

35

lai iegūtu informāciju

32

lai iegūtu veidlapas

30

lai iesniegtu aizpildītas veidlapas

15

Interneta lietošanas mērķi

 

banku un finanšu pakalpojumu izmantošanai

65

apmācībai un izglītībai

29

tirgus izpētei un analīzei (piemēram, cenu izpētei)

46

digitālo produktu (piem., datorprogrammas, mūzika, video, spēles u.tml.) saņemšanai

15

papildus pakalpojumu saņemšanai pēc pirkuma veikšanas

10

Mājas lapa ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem e-komercijā. Interneta mājas lapa ir katram trešajam komersantam (29%). Galvenokārt šie komersanti izmantoja Interneta mājas lapu savas produkcijas mārketingam (26%).

7% komersantu iegādājās preces vai pakalpojumus Internetā 2004.gadā

Pēdējos gados komersanti ir sākuši pievērsties e-komercijai. Kaut arī komersantu īpatsvars, kas veikuši pirkumus vai pārdevuši preces vai pakalpojumus Internetā ir ļoti zems, izaugsme ir vērojama. Pie tam straujāk pieaug to komersantu skaits, kuri iepērkas Internetā.

E-komercijas attīstība komersantu vidū

(procentos no komersantu kopskaita)

   

Komersantu īpatsvars,
kas veikuši pirkumus Internetā

Komersantu īpatsvars,
kas saņēmuši pasūtījumus Internetā

Komersanti ar darbinieku skaitu 10+

7

2

tai skaitā:

komersanti ar darbinieku skaitu 10-49

7

2

komersanti ar darbinieku skaitu 50-249

9

3

komersanti ar darbinieku skaitu 250+

17

3