IKP 2. ceturksnī palielinājies par 1,2 % ceturkšņa un par 4,8 % gada laikā

31.08.2017

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4,0 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 4,8 % pēc izlīdzinātiem datiem.

2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,7 miljardi eiro.

IKP apjoma izmaiņas, %

Salīdzināmajās cenās

Uz vienu iedzīvotāju pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

1 sezonāli un kalendāri neizlīdzināts
2 sezonāli un kalendāri izlīdzināts

 

IKP faktiskajās cenās 2017.gada 2.ceturksnī bija 6 770,8 milj EUR

 

Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2017. gada 2. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2016. gada 2. ceturksni

NACE 2. red. nozares

Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

3,7

Apstrādes rūpniecība (C)

13,3

Pārējā rūpniecība (BDE)

3,7

Būvniecība (F)

5,2

Tirdzniecība (G)

13,2

Transports un uzglabāšana (H)

9,4

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,9

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

4,7

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

6,3

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

11,5

Komercpakalpojumi (MNS)

8,3

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

7,6

Izglītība (P)

5,5

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

3,5

Māksla, izklaide un atpūta (R)

2,2

 

Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas       (D.21-D.31)

 

x

 

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7 %. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4 %. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 34 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 23 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21 %.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16 %. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē – par 33 % (smilts, grants, šķembas).

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 11 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 9 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 31 %.

  

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 16 %. Kāpums bija nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 17 %, ceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28 % un maģistrālo cauruļvadu būvniecībā – par 18 %. Samazinājums – dzīvojamo māju būvniecībā – par 15 %.

Mazumtirdzniecībā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 3 %. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 2 %, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 11 %. 

Transporta nozarē pasažieru pārvadājumi palielinājušies par 7 %, kravu pārvadājumi samazinājušies par 4 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības augušas par 7 %, pasta un kurjeru darbības pieaugušas par 5 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 7 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 10 %, ēdināšanā – par 5 %.

Finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē turpinās finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms audzis par 1 %.

 

Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2017. gada 2. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2016. gada 2. ceturksni

IKP izlietojuma veidi

Īpatsvars, %

Galapatēriņa izdevumi (P.3)

81,5

..Mājsaimniecību un bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi P.3 (S.14; S.15)

63,0

..Valsts pārvaldes iestāžu galapatēriņa izdevumi P.3 (S.13)

18,5

Bruto kapitāla veidošana (P.5)

21,6

..Bruto pamatkapitāla veidošana (P.51)

19,3

Preču un pakalpojumu eksports (P.6)

56,1

(-) Preču un pakalpojumu imports (P.7)

59,2

 

2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 0,5 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 3 %. Par 8 % vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem, bet izdevumi pārtikas produktiem saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5 %.

 

Izlietojuma veidu ietekme uz IKP pieaugumu
2017. gada 2. ceturksnī, procentpunkti

 

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 26 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 21 % un mašīnās un iekārtās – par 25 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 47 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī palielinājušies par 5 %, tai skaitā preču eksporta – par 4 % bet pakalpojumu eksporta – par 7 %. Pamatā eksportu uz ES valstīm veidoja koksnes, koka un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles) un pārtikas produkti, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumu eksports. Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 8 %, tai skaitā par 9 % – preču imports un par 6 % –  pakalpojumu imports. No ES valstīm galvenokārt tiek importēti pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.

 

Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, par 9 % palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā – par 8 %, būvniecības nozarē – par 10 %, pakalpojumu nozarēs – par 9 %. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 5 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 9 %.

Ienākuma aspekta komponenšu struktūra
(% no kopējā IKP)

 

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

 

*Pirmā novērtējuma dati par 2017. gada 2. ceturksni

 

Gaidāma IKP datu revīzija sakarā ar 2015. gada datu integrēšanu laikrindās. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 29. septembrī.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP datubāzēs “Iekšzemes kopprodukts".

 

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija
Papildu informācija par ceturkšņa datiem:

Elita Kalniņa
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
E-pasts: Elita [dot] Kalnina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366961