Iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī palielinājies par 4,4%

06.09.2013

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 4,03 miljardi latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2013.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 4,4%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,7%.

IKP apjoma izmaiņas, 2011.1.cet. - 2013.2.cet.
 (salīdzināmajās cenās, %)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ražošanas aspekts

2013.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā (1,1 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 6,2%, tai skaitā mazumtirdzniecība – par 6,3%, kuru sekmēja 7% pieaugums nepārtikas preču, 4% – pārtikas preču un 10% – auto degvielas mazumtirdzniecībā.

Būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, pieaugusi par 5,3%. Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājās par 41%, turpretī ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā samazinājās attiecīgi par 5% un 18%.

Par 9,2% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.

2013.gada otrajā ceturksnī par 0,6% palēninājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,1 procentpunktu. To ietekmēja tempa kritums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (21,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 0,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (3,4% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 22,2%, kā arī metālu ražošanā (1,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 63,9%. Par 5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,7%).

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2013.gada 2. ceturksnī

salīdzināmajās cenās, % pret 2012.gada 2. ceturksni

NACE 2. red. nozares

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A);

5.1

Nozaru struktūra faktiskajās cenās, %

apstrādes rūpniecība (C);

14.7

pārējā rūpniecība (BDE);

4.2

būvniecība (F);

5.8

tirdzniecība (G);

15.3

transports un uzglabāšana (H);

11.5

izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I);

1.8

informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J);

4.5

finanšu un apdrošināšanas darbības (K);

3.9

operācijas ar nekustamo īpašumu (L);

10.1

komercpakalpojumi (MNS);

7.7

valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O);

6.2

izglītība (P);

4.9

veselība un sociālā aprūpe (Q);

2.6

māksla, izklaide un atpūta (R);

1.7

produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas (D.21-D.31)

x

Izlietojuma aspekts

Faktiskajās cenās 2013. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada otro ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 6,6%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) – par 1,5%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) – par 2,8% un transportam (15% no kopējiem izdevumiem) – par 3,7%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 0,8%. Preču eksports (72% no kopējā eksporta) pieaudzis par 6,1% un pakalpojumu eksports – par 1,2%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) samazinājušies par 2,8%, bet pakalpojumu imports – par 5,1%. Savukārt valdības galapatēriņš pieaudzis par 12,1%.

Iekšzemes kopprodukts pa izlietojuma veidiem

faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Salīdzināmajās cenās 2013.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 6,6%, tai skaitā izdevumi mājoklim palielinājušies par 0,4%, pārtikai – par 1% un transportam – par 6,6%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 4,7 procentpunktu apmērā.

Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%, kas atstāja 0,6 procentpunktu lielu negatīvi ietekmi uz IKP. Par 5,8% palielinājās valdības galapatēriņš, tā palielinot IKP kopējo tempu par 0,8 procentpunktiem. Preču eksports pieaudzis par 2,7%, bet pakalpojumu eksports – par 1,3%. Tie iekšzemes kopproduktu palielināja par 1,4 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 3,5%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 7,5%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 2,9 procentpunktu apmērā.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

*Igaunijai par 2013.gada 2.ceturksni –  ātrā novērtējuma dati

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Lietuvas statistikas birojs un Igaunijas statistikas birojs

 

Papildu informācija:
Elita Kalniņa
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
Tālr. 67366961