Iekšzemes kopprodukts 2016. gada 1. ceturksnī palielinājies par 0,1 %

31.05.2016

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 4. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem datiem sezonāli izlīdzināti palielinājies par 0,1 %,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. 2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, IKP pieauga par 1,5 % pēc sezonāli izlīdzinātajiem un par 2,1 % pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.

Iekšzemes kopprodukta apjoma izmaiņas

 

Milj. euro, sezonāli neizlīdzināts

Izmaiņas %, 2010. gada salīdzināmajās cenās

Periods

faktiskajās cenās

2010. gada salīdzināmajās cenās

pret iepriekšējo periodu, sezonāli izlīdzināts

pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli neizlīdzināts

2014

23 580,9

20 876,4

2,4

2015

24 377,7

21 448,7

… 

2,7

1.ceturksnis

5 389,0

4 725,9

0,7

1,8

2.ceturksnis

6 073,9

5 353,0

1,1

2,8

3.ceturksnis

6 449,8

5 612,2

0,8

3,5

4.ceturksnis

 6 465,1

 5 757,6

-0,4

2,7

2016

 

 

 

 

1.ceturksnis

5 467,0

4 822,8

0,1

2,1

Ražošanas aspekts (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati)

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 0,5 %. Lielākie pieaugumi bija vērojami tekstilizstrādājumu ražošanā – par 12 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 9 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 8 %. Samazinājumu uzrāda pārtikas produktu ražošanas nozare – par 1,5 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare – par 4 %, apģērbu ražošanas nozare – par 6 % .

Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 19 %. Lielākie kritumi vērojami dzīvojamo ēku būvniecībā par 25%, autoceļu, šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 26 %. Pieaugums bija vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 49 % un viesnīcu būvē – par 107 %.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1 %, tai skaitā par 2 % pieauga pārtikas un par 1 % – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 6 %.

2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni transporta nozare palielinājusies par 2 %, t.sk. pasažieru pārvadājumi – par 6 % un kravu apgrozība – par 1 %.

Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 6 %, t.sk. azartspēļu nozarē pieaugums par 9 %.

IKP pieaugumu veicināja arī produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļi), kas 2016. gada 1. ceturksnī pieauga par 6 %.

 

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2016. gada 1. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2015. gada 1.ceturksni

NACE 2. red. nozares

Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

2,7

Apstrādes rūpniecība (C)

12,1

Pārējā rūpniecība (BDE)

5,8

Būvniecība (F)

3,2

Tirdzniecība (G)

13,4

Transports un uzglabāšana (H)

9,0

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,8

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

5,3

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

5,1

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

13,9

Komercpakalpojumi (MNS)

9,2

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

7,7

Izglītība (P)

5,0

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

3,5

Māksla, izklaide un atpūta (R)

2,3

 

Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas       (D.21-D.31)

 

x

 

Izlietojuma aspekts (salīdzināmajās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati)

2016. gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni privātais galapatēriņš pieauga par 4 %. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi pārtikai pieauga par 5 %, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9 %, atpūtai un kultūrai – par 3 %, bet izdevumi mājokļa uzturēšanai saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Mājsaimniecību galapatēriņu ietekmēja patēriņa cenu kritums un mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.

Valdības galapatēriņš palielinājies par 2 %.

Bruto pamatkapitāla veidošana kritusies par 16 %. Ieguldījumi iekārtās un mašīnās samazinājušies par 10 %, intelektuālajā īpašumā – par 15 %, mājokļos un citās ēkās un būvēs – par 24 %.  

Eksports samazinājies par 3 %, bet importa apjomi palielinājušies par 5 %.

 

Izlietojuma aspekta komponenšu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām
(salīdzināmajās cenās, procentpunkti)

 

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli neizlīdzināts, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

*Ātrā novērtējuma dati par 2016. gada 1. ceturksni

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Papildu informācija būs pieejama CSP datubāzē 22. jūnijā.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP datubāzes sadaļā “Iekšzemes kopprodukts”.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Elita Kalniņa
Ceturkšņu nacionālo kontu daļa
E-pasts: Elita [dot] Kalnina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366961