Iekšzemes kopprodukts 2013.gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,6%

07.06.2013

2013.gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās ir 3 597,2 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2013.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni IKP palielinājies par 3,6%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar 2012.gada ceturto ceturksni tas pieaudzis par 1,4%.

IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, 2011.1.cet. - 2013.1.cet.

 ( salīdzināmajās cenās, %)

Ražošanas aspekts

2013.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (1,5 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 4,6%, tai skaitā mazumtirdzniecība – par 6%, kuras attīstību sekmēja 5% pieaugums nepārtikas preču, 5% – pārtikas preču un 10% – auto degvielas mazumtirdzniecībā.

Būvniecības pieaugumu par 9,8% ietekmēja ieguldījumu pieaugums par 2,3 reizēm dzīvojamo ēku būvniecībā un par 2,6 reizēm maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā. Par 3,4% palielinājās rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, bet par 31,8% samazinājās ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā.

0,6 procentpunktus no IKP pieauguma veidoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas palielinājās par 13,4%. Nozares pieaugumu sekmēja telekomunikāciju pakalpojumu attīstība.

2013.gada pirmajā ceturksnī par 4,8% samazinājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,7 procentpunktiem. Liela ietekme uz nozares tempa kritumu bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanai (21,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) – samazinājums par 3,1% un metālu ražošanai (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) – kritums par 21,3%. Par 3,5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,9% no kopējās apstrādes rūpniecības).

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2013.gada 1. ceturksnī

salīdzināmajās cenās, % pret 2012.gada pirmo ceturksni

NACE 2. red. nozares

lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A);

4,6

Nozaru struktūra faktiskajās cenās, %

apstrādes rūpniecība (C);

14,2

pārējā rūpniecība (BDE);

6,6

būvniecība (F);

3,3

tirdzniecība (G);

15,6

transports un uzglabāšana (H);

12,1

izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I);

1,6

informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J);

4,6

finanšu un apdrošināšanas darbības (K);

3,4

operācijas ar nekustamo īpašumu (L);

11,4

komercpakalpojumi (MNS);

7,1

valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O);

6,8

Izglītība (P);

4,1

veselība un sociālā aprūpe (Q);

2,8

māksla, izklaide un atpūta (R);

1,8

produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas       (D.21-D.31)

x

Izlietojuma aspekts

Faktiskajās cenās 2013. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 4,9%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (28% no kopējiem izdevumiem) – par 2,7%, pārtikai (20% no kopējiem izdevumiem) – par 2,8% un transportam (14% no kopējiem izdevumiem) – par 9,6%. Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 7,2%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 7,7% un pakalpojumu eksports – par 5,0%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) pieauguši par 5,0%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 0,3%. Savukārt valdības galapatēriņš ir palielinājies par 12,0%.

Iekšzemes kopprodukts pa izlietojuma veidiem

faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

Salīdzināmajās cenās 2013.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 4,7%, tai skaitā mājoklim – par 2,9%, pārtikai – par 1,8% un transportam – par 6,5%. Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 3,4 procentpunktu apmērā. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 10,6%, bet valdības galapatēriņš palielinājās par 1,1%, kas attiecīgi IKP ietekmēja negatīvi 2,5 procentpunktu apmērā un pozitīvi 0,2 procentpunktu apmērā. Preču eksports palielinājies par 3,6% un pakalpojumu eksports – par 1,4%. Eksports iekšzemes kopproduktu palielināja par 1,8 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi palielinājušies par 1,9%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 3,2%. Imports samazināja IKP par 0,7 procentpunktiem.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

*Igaunijai par 2013.gada 1.ceturksni –  ātrā novērtējuma dati

 

Papildu informācija:
Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
Tālr. 67366961
Elita Kalniņa