Iekšzemes kopprodukts 2011.gada 2. ceturksnī palielinājies par 5.6%

08.09.2011

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) no 2011. gada septembra uzsāk iekšzemes kopprodukta (IKP)  rādītāju publicēšanu pēc NACE 2.red. klasifikācijas formāta, kā to nosaka Eiropas Komisijas regula Nr. 715/2010 ar mērķi atspoguļot tehnoloģijas attīstību un ekonomikas strukturālās pārmaiņas.

Saskaņā ar revīziju plānu  ir pārrēķinātas dinamiskās rindas 2000.gada 1.ceturksnis – 2011.gada 1.ceturksnis. Pārrēķinu gaitā tika veikta  arī IKP aprēķinu pilnveidošana atsevišķās komponentēs.

CSP apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2011. gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada otro ceturksni, IKP palielinājies par 5.6%, bet pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2010. gada pirmo pusgadu, IKP palielinājies par 4.6%.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2011. gada otrais ceturksnis pret 2011. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 2.0%.

Gads

Iekšzemes kopprodukts

(sezonāli neizlīdzināti dati)

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju

milj. latu

salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

latos

faktiskajās cenās

2000.gada salīdzināmajās cenās

faktiskajās cenās

2000.gada salīdzināmajās cenās

2009

13 070

6 788

82.3

5 796

3 010

2010

12 739

6 765

99.7

5 690

3 022

1.ceturksnis

2 845

1 475

94.5

1 267

657

2. ceturksnis

3 147

1 666

96.5

1 404

743

3. ceturksnis

3 293

1779

103.5

1 472

795

4. ceturksnis

3 454

1 845

103.6

1 547

827

2011

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

3 046

1 527

103.5

1 368

686

2. ceturksnis

3 505

1 760

105.6

1 579

793

Ražošanas aspekts

IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 16.0%) – par 7.3%, apstrādes rūpniecībā (14.7%) – par 14.6%, transporta un uzglabāšanas nozarē (13.1%) – par 8.1%. Izmitināšanas pakalpojumi pieauguši par 27.6%, bet ēdināšanas pakalpojumi – par 20.9%.

Profesionālo un tehnisko pakalpojumu jomā (60 % no visiem komercpakalpojumiem) augums par 2.8 %, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru pakalpojumu apjomi palielinājušies par 11.1%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2011.gada 2. ceturksnī
(NACE 2. red., salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
A lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība;
C apstrādes rūpniecība;
BDE pārējā rūpniecība;
F būvniecība;
G tirdzniecība;
H transports un uzglabāšana;
I izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi;
J informācijas un komunikācijas pakalpojumi;
K finanšu un apdrošināšanas darbības;
L operācijas ar nekustamo īpašumu;
MNS komercpakalpojumi;
O valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
P izglītība;
Q veselība un sociālā apdrošināšana;
R māksla, izklaide un atpūta;
D.21-D.31 produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas

 

Pārmaiņas nozīmīgākajās nozarēs 2011. gada 2. ceturksnī
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
MazumtirdzniecībaTransports un uzglabāšana
Apstrādes rūpniecībaBūvniecība

 

Ražošanas aspekta komponenšu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām
(salīdzināmajās cenās, procentpunkti)

Izlietojuma aspekts

2011.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni (faktiskajās cenās) privātais galapatēriņš palielinājās par 10.3%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija mājokļa uzturēšanai, kuri pieauguši par 10.3%, pārtikai – par 10,4% un transportam – par 9.0%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 22.0%, imports – par 28.8% un eksports – par 30.6%. Savukārt, valdības galapatēriņš palielinājās par 0.9%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem
faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni
salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

Salīdzināmajās cenās 2011.gada otrajā ceturksnī pret 2010.gada otro ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama pirkumu apjomu palielināšanās par 4.6%. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 21.7%, bet valdības galapatēriņš – par 1.3%. Preču eksports (72.3% no kopējā eksporta) pieaudzis par 14.7% un pakalpojumu eksports – par 15.8%. Savukārt, preču importa apjomi (82.8% no kopējā importa) pieauguši par 23.7%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 13.6%.

Izlietojuma aspekta komponenšu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām
(salīdzināmajās cenās, procentpunkti)

 

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

 

Sagatavojusi Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
Tālr. 67366961
Elita Kalniņa