Iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

25.05.2017

2016. gadā 28,7 % mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību1. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bija Zemgalē (29,9 %), Pierīgā (29,8 %) un Rīgā (29,5 %), bet vismazākais – Latgalē (26,3 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju iesaistīšanos formālās un neformālās izglītības programmās 2016. gadā.

6,2 % no aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības mācību programmām, bet viņi to nedarīja. No viņiem 40,7 % laika trūkuma dēļ (nodarbību grafiks, ģimenes pienākumi u.c.) nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā un 36,7 % – naudas trūkuma dēļ.

16–24 gadu vecuma jauniešu vidū bija vislielākais īpatsvars (19,4 %), kas vēlējās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet to nedarīja. 33,6 % no viņiem naudas trūkuma dēļ nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā un 16 % – laika trūkuma dēļ. Arī starp 25–49 gadu vecuma iedzīvotājiem lielai daļai (11,1 %) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet viņi to nedarīja galvenokārt laika trūkuma dēļ (48,3 %).

Dati liecina, ka ienākumi2 lielā mērā ietekmē laika un naudas resursus, lai studētu vai mācītos kādā no izvēlētājām formālās izglītības programmām. Turīgāko (5. kvintiļu grupas3) iedzīvotāju vidū 8,4 % vēlējās studēt vai mācīties, bet viņi to nedarīja. Vairāk nekā pusei no viņiem (50,5 %) to liedza laika trūkums. Savukārt trūcīgāko iedzīvotāju vidū bija uz pusi mazāks iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās studēt vai mācīties, bet to nedarīja: 4,6 % – 1. (trūcīgākajā) kvintiļu grupā un 4,5 % - 2. kvintiļu grupā. Šajās kvintiļu grupās galvenais ierobežojošais faktors bija tas, ka viņi nevarēja atļauties studijas vai mācības (52,1 % 1. kvintiļu grupā un 60,5 % 2. kvintiļu grupā).

11,9 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi apmeklēja neformālās izglītības aktivitātes (apmācību kursus, seminārus, e-apmācību u.c.), kas galvenokārt ir saistītas ar brīvā laika pavadīšanu, sportu vai vaļasprieku. Ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes4 apmeklēja 20,4 % iedzīvotāju. 16–24 gadu vecuma jaunieši vairāk deva priekšroku ar brīvā laika pavadīšanu saistītām neformālās izglītības aktivitātēm, savukārt 25-49 gadu vecuma un 50-64 gadu vecuma iedzīvotāji aktīvāk apmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes.

Iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem vispasīvāk apmeklēja neformālās izglītības aktivitātes. 2016. gadā tikai 5,9 % 1. kvintiles (trūcīgāko) iedzīvotāju apmeklēja ar brīvā laika pavadīšanu saistītās neformālās izglītības aktivitātes un tikai 8 % – ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes. Iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (4. un 5. kvintiļu grupa) ievērojami aktīvāk apmeklēja neformālās izglītības aktivitātes.

 

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2016. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā bija apmeklējuši neformālās izglītības aktivitātes (kursus, seminārus u.c.)
(procenti)

Iedzīvotāji, kuri neapmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes, kā galveno iemeslu minēja intereses trūkumu (36,9 %). Šo iemeslu norādīja ievērojama iedzīvotāju daļa ar viszemākajiem ienākumiem: 39,4 % 1. (trūcīgāko) kvintiļu grupas iedzīvotāju un 41,1 % - 2. kvintiļu grupas iedzīvotāju, kuri nebija apmeklējuši ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes. Savukārt 16 – 24 gadu vecuma jauniešu un 25 – 49 gadu vecuma iedzīvotāju vidū laika trūkums bija visizplatītākais šķērslis apmeklēt ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes – attiecīgi 35,8 % un 31,8 % gadījumu.

Vairāk par aptauju var lasīt CSP publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2016. gadā” http://www.csb.gov.lv/dzives_apstakli_2016

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Formālā izglītība ietver pamatizglītības, vidējās izglītības vai augstākās izglītības, t.sk. profesionālās izglītības pakāpes programmas, kuru apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments.

2Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4Neformālā izglītība ir organizētas mācības, kas nav iekļautas nacionālajā izglītības klasifikācijā. Tie ir kursi (t.sk. lekcijas), darba grupas vai semināri, apmācības darba vietā, piedaloties mācību instruktoram, vai privātstundas.

 

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609