Iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējums uzlabojas

27.02.2008

Kopš 2005. gada Centrālā statistikas pārvalde ir pievienojusies Kopienas statistikas apsekojumam par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC). Tas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju un definīcijas. EU-SILC apsekojuma ietvaros daudzu citu jautājumu vidū tika noskaidrots cilvēku subjektīvais viedoklis par savu veselību.

2006. gada apsekojuma laikā tika aptaujātas 4315 mājsaimniecības. Jautājumi par veselības stāvokli tika uzdoti visiem mājsaimniecību locekļiem vecumā no 16 gadiem un vairāk. Kopumā vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 9071 respondents, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem.

Salīdzinot respondentu 2005. un 2006. gadā sniegtās atbildes, var secināt, ka ir palielinājies respondentu īpatsvars, kuriem nav pamata sūdzēties par savu veselību. Kaut arī tikai neliels respondentu īpatsvars savu veselību raksturoja kā “ļoti labu”, tomēr šādam veselības stāvokļa pašvērtējumam ir tendence palielināties. Savukārt, ir samazinājies respondentu īpatsvars, kuri savu veselības stāvokli novērtēja kā “sliktu” vai “ļoti sliktu”.

Respondentu sniegtais sava vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums
2005. un 2006. gadā
(procentos)

2006. gadā procentuāli lielākā daļa respondentu (39%) savu veselības stāvokli raksturoja kā “vidēju”, kas ir mazāk nekā 2005. gadā (43%). Gandrīz tāds pats respondentu īpatsvars (38%) savu veselības stāvokli raksturoja kā “labu”. Salīdzinot ar 2005. gadu, respondentu īpatsvars ar šādu vērtējumu ir pieaudzis par 6 procentpunktiem (no 32% respondentu 2005. gadā līdz 38% respondentu 2006. gadā).

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. To parāda zemāk ievietotais grafiskais attēls.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat
savu vispārējo veselības stāvokli?", 2006
(procentos)

Salīdzinot ar 2005. gadu, arvien vairāk vīriešu un sieviešu savu veselības stāvokli vērtē kā “labu” un “ļoti labu”. Ja 2005. gadā šādi savu veselību vērtēja 40% vīriešu un 31% sieviešu, tad 2006. gadā tas attiecīgi palielinājās līdz 48% un 36%.

Apsekojuma dati neparāda būtiskas atšķirības veselības stāvokļa pašvērtējumos dažādos Latvijas reģionos, tomēr Pierīgas reģionā un galvaspilsētā dzīvojošo iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējums ir nedaudz labāks, nekā citos reģionos.

Veselības stāvokļa pašvērtējums ir atšķirīgs atkarībā no respondenta vecuma grupas. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 79% no tiem savu veselību novērtēja kā “labu” vai “ļoti labu”. Savukārt, vissliktāk savu veselību vērtē respondenti vecumā no 65 gadiem un vairāk. Vairāk nekā puse (53%) no tiem savu veselību raksturo kā “sliktu” vai “ļoti sliktu”.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat
savu vispārējo veselības stāvokli?", 2006
(procentos)

2006. gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?” apstiprinošu atbildi sniedza vairāk nekā trešdaļa respondentu (35%). Tas maz atšķiras no 2005.gada rezultātiem, kad apstiprinošu atbildi uz šo pašu jautājumu sniedza 36% aptaujāto. Tai pašā laikā respondenti samērā reti norāda, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešos ir traucējušas vai ierobežojušas viņus ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. Kā nopietnu šo problēmu (ir stipri ierobežojumi) raksturoja 10% respondentu, bet vēl 24% aptaujāto norādīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik krasi izteikti. Pēc apsekojuma rezultātiem var secināt, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi krasi palielinās cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.

EU-SILC apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?1.Apstiprinoši uz šo jautājumu (“jā, ir bijis vismaz 1 gadījums”) atbildēja 26% respondentu. Tas ir mazāk nekā 2005. gadā, kad šādu atbildi sniedza 30% aptaujāto. Analizējot atbildes uz šo jautājumu, nav novērotas būtiskas atšķirības starp respondentu sniegtajām atbildēm pilsētās un laukos.

Galvenie iemesli, kāpēc respondentiem ir nācies atteikties no medicīniskās palīdzības saņemšanas, bija sekojoši: 43% respondentu no to skaita, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet to neizdarīja norādīja, ka nevarēja to atļauties vai bija pārāk dārgi un 22% norādīja, ka vēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk. Praktiski līdzīgas atbildes bija gan pilsētās, gan laukos dzīvojošo vidū. Tomēr laucinieki biežāk nekā pilsētnieki (20% pilsētās un 25% laukos) izmantoja atrunu “gribēju nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk”.

Salīdzinot ar iepriekšējo apsekojumu, ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri atteicās no ārsta konsultācijām, jo to “nevarēja atļauties (pārāk dārgi)” (56% 2005. gadā) un visai ievērojami palielinājies to īpatsvars, kuri vēlējās nogaidīt (15% 2005. gadā).

Gandrīz katram ceturtajam (24%) 2006. gadā aptaujātajam respondentam pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika darīts. 71% no tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet to neizdarīja, kā galveno iemeslu minēja, ka viņi “nevarēja to atļauties (pārāk dārgi)”. Savukārt, otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (11%) bija “bailes no ārstiem”.
_______________
1 Neskaitot zobārstniecības pakalpojumus.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr.67366908
Edmunds Vaskis