Iedzīvotāju migrācija Latvijā 2005.gadā

21.04.2006

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus, ir pabeigusi informācijas apkopošanu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā 2005.gadā.

Atbilstoši ANO Rekomendācijām kā ilgtermiņa migranti statistikā uzskaitāmas personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī (pašvaldībā) vai izbrauc no tās ar mērķi izvēlēties citu pastāvīgo dzīvesvietu vismaz uz gadu. Kā obligāts priekšnoteikums ir arī likuma prasību izpilde par jaunās dzīvesvietas deklarēšanu attiecīgā iestādē. Šī - viena gada vai ilgāk - kritērija pielietošana ļauj atšķirt ilgtermiņa migrantus no citām robežu šķērsojošo personu grupām, piemēram, tūristiem un ekskursantiem.

Pēc Valsts robežsardzes datiem iepriekšējos divos gados mūsu valsts robežu šķērsojušo personu skaits pārsniedza 10 miljonus. Tas ir daudzkārt lielāks par ilgtermiņa migrantu skaitu.

Minētais kritērijs tiek pielietots arī katras Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju skaita aprēķiniem, kas tiek plaši lietoti resursu sadalē, balsošanā ES institūcijās, pieņemot lēmums saskaņā ar kvalificētā vairākuma procedūru, u.c.

2005.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 1886 cilvēki (par 13,3 % vairāk, nekā gadu iepriekš), bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 2450 cilvēki (samazinājums, salīdzinot ar 2004.gadu, veido 10,7 %).

2005.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 60,4 %, bet pārējo valstu - 39,6 %. Savukārt, no Latvijas emigrējušajiem 41,7 % devās uz kādu no ES valstīm, bet pārējie - uz citām valstīm. No emigrējušajiem 31,2 % par savu nākamās dzīvesvietas valsti izvēlējās Krievijas Federāciju, 10,7 % - Vāciju, 7,7 % - Lielbritāniju, 6,8 % - ASV, 5,8 % - Ukrainu, 4,6% - Baltkrieviju, 4,2 % - Lietuvu, 3,4 % - Īriju un 3 % - Igauniju.

No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 32,7 %, Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 1,2 %. Emigrantu vidū Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu īpatsvars bija lielāks, attiecīgi, 40,4 % un 10 %.

Analizējot datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, var secināt, ka imigrantu vidū lielākais ir neprecējušos īpatsvars: vīrieši - 53,6 %, sievietes - 52,8 % no kopskaita. Starp emigrantiem neprecējušos un ģimenes cilvēku īpatsvars ir diezgan līdzīgs, attiecīgi, 42,2 % un 41,6 %.

Bērnu līdz 14 gadu vecumam īpatsvars starp imigrantiem bija 26,6 %, turpretī starp emigrantiem - tikai 11,1 %. Jauna iezīme, kas saistīta ar pēdējos gados plašumā gājušo darbaspēka mobilitāti, ir 2005.gadā dzimušo bērnu visai ievērojamais skaits imigrantu vidū. Aizvadītajā gadā starpvalstu ilgtermiņa imigrantu vidū bija 161 jaundzimušais ( salīdzinājumam 2000.gadā - tikai 7). Viņu vidū pērn Apvienotajā Karalistē dzimušo skaits bija 39 un Īrijā - 35 bērni.

Analizējot valsts iedzīvotāju iekšējo migrāciju Latvijā, var secināt, ka uz tās apjomiem būtisku ietekmi ir atstājis Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Kopš tā stāšanās spēkā (2003.gada 1.jūlijā) aptuveni divas reizes pieaudzis iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas izmaiņu skaits vai iepriekšējos gados faktiski notikušo izmaiņu deklarēšanas gadījumu skaits. Gan 2003.gadā, gan arī 2004.gadā pastāvīgo dzīvesvietas maiņu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mūsu valsts ietvaros deklarējušo skaits pārsniedza 60 tūkstošus cilvēku. 2005.gadā attiecīgais rādītājs bija 54437. Jāatzīmē, ka šajā statistikā atbilstoši spēkā esošajai metodoloģijai nav iekļauta pastāvīgās dzīvesvietas maiņa vienas administratīvās teritorijas - pilsētas, novada vai pagasta robežās.

Iedzīvotāju migrācija sadalījumā pa gada mēnešiem ir visai nevienāda. Lielāka tā ir vasaras un rudens mēnešos.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2005.gadā pa mēnešiem

Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2005.gadā bija tikai Jūrmalā (359 cilvēki), Jelgavā (103), Rēzeknē (78) un Liepājā (57), kā arī Rīgas (3807), Ogres (386), Jelgavas (152) un Tukuma (47) rajonā.

Rīgas iedzīvotāju skaits migrācijas rezultātā aizvadītajā gadā samazinājies par 1389 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju emigrācijas un pārcelšanās dzīvot uz valsts centrālajiem reģioniem dēļ 2005.gadā “zaudēja” Madonas rajons (356) cilvēkus, Talsu rajons (298), Aizkraukles rajons (247), Limbažu rajons (242), Cēsu rajons (223), Krāslavas rajons (211), Ludzas rajons (209). Līdz ar personu brīvas pārvietošanās tiesībām Eiropas Savienības teritorijā, precīzas un savstarpēji salīdzināmas iedzīvotāju migrācijas statistikas nodrošināšanas jautājums kļuvis ļoti aktuāls visās ES dalībvalstīs. To sekmēs attiecīga ES likumdošanas akta, ko patlaban izskata Eiropas Parlaments un ES Padome, pieņemšana jau tuvākajā laikā.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366900
Uldis Ušackis