Iedzīvotāji arvien optimistiskāk vērtē savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus

15.03.2017

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus 2014.  2016. gadā (procentos, atbilžu summa 100 %)

Atbilžu variants

2014

2015

2016

Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām

50,5

45,1

42,1

Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli

45,6

49,7

52,8

Viegli vai ļoti viegli

3,8

5,1

5,1

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2014.–2016. gads

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Toties Zemgalē un Latgalē vairāk nekā puse aptaujāto mājsaimniecību (attiecīgi 51,1 % un 50,6 %) norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tikai niecīga daļa šo reģionu mājsaimniecību varēja apgalvot, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli (Zemgalē – 3,5 % un Latgalē – 2,9 %).  

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par mājsaimniecību spēju segt ikdienas izdevumus Latvijas reģionos, pilsētās un laukos, 2016. gadā (procentos, atbilžu summa 100 %)

 

Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām

Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli

Viegli vai ļoti viegli

Pilsētas

41,2

53,4

5,4

Lauki

44,2

51,4

4,4

Rīga

36,0

57,6

6,4

Pierīga

42,6

52,9

4,5

Vidzeme

43,7

53,1

3,2

Kurzeme

38,4

53,9

7,8

Zemgale

51,1

45,4

3,5

Latgale

50,6

46,5

2,9

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2016. gads

Analizējot datus pēc darbspējas vecuma (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības galvenā pelnītāja izglītības līmeņa, var secināt, ka izglītība būtiski ietekmē mājsaimniecību labklājību. 2016. gadā 62,7 % mājsaimniecību, kuru galvenajam pelnītājam bija pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītība, ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt mājsaimniecībās, kuru galvenajam pelnītājam bija augstākā izglītība, šis īpatsvars bija ievērojami zemāks – 22,8 %. Turklāt 10,5 % šo mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli.

 Mājsaimniecību spēja segt ikdienas izdevumus pēc galvenā pelnītāja (līdz 64 gadu vecumam) izglītības līmeņa 2016. gadā (procentos)

 

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, un mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem.

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2016. gadā (procentos)

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2016. gads

Salīdzinot ar 2015. gadu, starp pāriem ar bērniem visstraujāk samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 2016. gadā starp pāriem ar trīs un vairāk bērniem šādu mājsaimniecību īpatsvars bija samazinājies par 8,1 procentpunktu, pāriem ar diviem bērniem – par 5,2 procentpunktiem un pāriem ar vienu bērnu – par 3,6 procentpunktiem. Savukārt vienas personas (vecumā līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām tikpat kā nemaz nesamazinājās grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. 2015. gadā 44,7 % no šīm mājsaimniecībām ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, bet 2016. gadā – 44,1 %.

2016. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, kas ir par 5,6 % jeb 27 eiro vairāk nekā 2015. gadā un par 12,8 % jeb 58 eiro vairāk nekā 2014. gadā.

Tomēr raugoties kopumā, līdz ar ikdienas izdevumu segšanai nepieciešamās naudas summas palielināšanos turpina augt arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi. 2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī un to rīcībā esošie ienākumi veidoja 86,3 % no šīs summas, sasniedzot 417 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. 2014. gadā mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu procentuālais īpatsvars bija nedaudz mazāks – 85,6 % no nepieciešamās summas ikdienas izdevumu segšanai.

2015. gadā vissliktākā situācija bija trūcīgākajām mājsaimniecībām (1. un 2. kvintiļu grupai). Šīm mājsaimniecībām bija vislielākais ienākumu iztrūkums ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas ikdienas izdevumu segšanai. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai tām būtu nepieciešami vismaz 339 eiro mēnesī, 2. kvintiļu grupas mājsaimniecības – 407 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ievērojami atpalika no šīs minimālās summas. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 44,2 % no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 150 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībām situācija bijanedaudz labāka. To rīcībā esošie ienākumi sasniedza 63,1 % no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 257 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumuskvintiļu grupās (procentos) 2014. -2016. gadā

Datu avots: apsekojums “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”, 2014. – 2016. gads

2016. gadā 66,9 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 14,3 %. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5. kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 724 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Salīdzinot ar 2015. gadu, trešajā kvintiļu grupā visstraujāk – par 5,4 procentpunktiem – samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kuras ar grūtībām vai ar lielām grūtībām sedza ikdienas izdevumus. Otrajā kvintiļu grupā šādu mājsaimniecību īpatsvars saruka par 3,5 procentpunktiem, bet pirmajā – trūcīgākajā – kvintiļu grupā vien par 1,4 procentpunktiem.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2016. gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojumā. Apsekojumā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Datus par 2016. gada mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem iegūs Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā no 2017. gada marta līdz jūnijam.CSP pateicas iedzīvotājiem, kuri jau piedalījās aptaujā un no 1. līdz 14. februārim aizpildīja anketu internetā. Apsekojuma anketu internetā aizpildīja 15,4 % uzrunāto respondentu.

Plašāka informācija par apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzēs „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”, „Materiālā nenodrošinātība”, „Mājokļa apstākļi”, „Veselības pašnovērtējums”, “Mājsaimniecību sastāvs”, “Minimālā ienākuma līmenis” un “Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē”.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecībair vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2015. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,4 personas.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi– naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Kvintiļu grupair viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Liene Āboliņa
Liene [dot] Abolina [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366727