Gandrīz puse pieaugušo iesaistās mūžizglītībā

05.12.2017

2016. gadā gandrīz puse pieaugušo iedzīvotāju (47,5 %) vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās formālajā1 un/vai neformālajā2 izglītībā, no tiem 36,7 % saistībā ar darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati. Pagājušajā gadā iedzīvotāju iesaiste mācībās ir būtiski palielinājusies – piecu gadu laikā kopš iepriekšējā apsekojuma vērojams kāpums par 15,2 procentpunktiem.

Pieaugušo iedzīvotāju iesaiste formālajā un/vai neformālajā izglītībā
(procentos)

 

Pieaugušo izglītības pasākumos vairāk iesaistās sievietes, tomēr arī vīrieši paliek aktīvāki

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn sievietes izglītojošās aktivitātēs ir iesaistījušās vairāk nekā vīrieši (51,9 % un 42,7 %). Tomēr pēdējos gados ir pieaugusi arī vīriešu aktivitāte, un kopš 2011. gada vīriešu īpatsvars mūžizglītībā ir palielinājies par 15,8 procentpunktiem, savukārt sieviešu – par 14,6 procentpunktiem.

Pieaugušo dalība formālajā un/vai neformālajā izglītībā pēc dzimuma
 (procentos)

Tāpat 2016. gadā vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no  25 līdz 34, kā arī no35 līdz 44 gadiem iesaistījās pieaugušo izglītības pasākumos – attiecīgi 56,9 % un 52,8 %.  Mazāk mūžizglītībā iesaistās iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (46,6 %) un no 55 līdz 64 gadiem (34,1 %). Salīdzinot ar 2011. gadu, iesaiste mūžizglītībā ir palielinājusies katrā no vecuma grupām – vislielākais pieaugums bija vecumā 25–34 gadi (par 18,9 procentpunktiem), mazākais – 55–64 gadi (par 14,4 procentpunktiem).

 

Pieaugušo iedzīvotāju iesaiste formālajā un/vai neformālajā izglītībā pēc vecuma
 (procentos)

 

Biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība (65,9 %) un kuras bija nodarbinātas (55,7 %). Līdzīga tendence ir vērojama arī iepriekšējo gadu apsekojumos.

Iedzīvotāji, kuri vēlējās, bet dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās izglītības aktivitātēs, kā kavējošus faktorus minēja: izmaksas – apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (48,4 %), laika grafiku – apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (42,2 %) un ģimenes apstākļus – nebija laika ģimenes apstākļu dēļ (30,5 %). Vīrieši kā galveno kavējošo faktoru minēja laika grafiku (44,3 %), bet sievietes - izmaksas (52,6 %). Respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem kā galvenos faktorus līdzdalībai mācībās minēja izmaksas un laika grafiku, vecumā no 55 līdz64 gadiem – veselību un izmaksas.

 

Lai uzlabotu darba kvalitāti, pieaugušie visbiežāk izmanto neformālās izglītības iespējas

Mūžizglītība ietver tādus izglītības veidus kā formālo un neformālo izglītību, kā arī ikdienas3 mācīšanos. Formālās izglītības aktivitātēs piedalījās 4,4 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (76,4 %), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz34 gadiem (64,8 %) un personas ar augstāko izglītību (52,0 %).

Liela nozīme mūžizglītības koncepcijā ir neformālajai izglītībai. Neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 45,7 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, bija veicamo darbu kvalitātes uzlabošana (89,2 %), interesējošo zināšanu/prasmju iegūšana (71,4 %) un ikdienas dzīvē noderīgu zināšanu/prasmju apguve (70,9 %). Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistītas ar darbu, tā norādīja 77,3 % iedzīvotāju.

Ikdienas mācībās, ar ko saprot mācību aktivitātes, kas navorganizētas, nav tik strukturētas un var notikt gandrīz jebkur: ģimenē, darbā, iegūstot informāciju no medijiem, lasot grāmatas, apmeklējot muzejus, izstādes un citus sabiedriskus pasākumus, daloties pieredzē ar vecākiem, draugiem, kolēģiem un pārņemot viņu pieredzi, piedalījās 82,1 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (77,7 %), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz34 gadiem (26,7 %) un personas ar vidējo izglītību (50,6 %).

Pieaugušo izglītības apsekojums tiek veikts reizi piecos gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilstoši Eiropas statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai. Tā mērķis ir iegūt vispusīgu un starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā. Apsekojumā aptaujāja iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā. Apsekojumā piedalījās 5803 personas.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Formālā izglītība – sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.

2Neformālā izglītība – visas organizētās apmācību nodarbības ārpus formālās izglītības sistēmas, kas ir organizētas kā kursi, konferences, lekcijas, semināri vai darba grupas. Neformālās izglītības mērķis ir apgūt vai uzlabot prasmes, zināšanas un kompetences gan saistībā ar darbu, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem.

3Ikdienas mācīšanās – mācīšanās, kad respondents ar nolūku kaut ko mācās, bet mazāk organizētā veidā, t.i. bez skolotāja vai pasniedzēja, ar mērķi pilnveidot savas prasmes, iegūt jaunas zināšanas. Ikdienas mācīšanās var notikt sekojošā veidā: 1) pašmācība, izmantojot drukātus materiālus (grāmatas, žurnālus, speciālo literatūru); 2) interaktīva mācīšanās, izmantojot datoru, internetu; 3) apmācība, iegūstot informāciju no radio vai televīzijas raidījumiem, audio-video kasetēm; 4) bibliotēku, mācību centru apmeklējumi; 5) mācīšanās no ģimenes locekļiem, kolēģiem.

 

Pieaugušo izglītības apsekojuma detalizēta informācija CSP datubāzē būs pieejama 2017. gada 19. decembrī.

 

 

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Jānis Kliģis
Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
E-pasts: Janis [dot] Kligis [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366910