Galvenie augkopības rādītāji 2005.gadā

10.02.2006

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2005.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 32.3 tūkst. ha jeb par 7.4%. Pietiekams mitrums un gaisa temperatūras, augstākas kā vidējās jūnija un jūlija mēnesī, labvēlīgi ietekmējušas graudaugu ražu. Graudu kopievākums, salīdzinot ar pērnā gada kopievākumu palielinājies par 254.8 tūkst. tonnu jeb par 24.0% un sasniedza 1.3 milj. tonnu. Graudaugu vidējā ražība pieaugusi no 24.3 cnt no 1 ha 2004.gadā līdz 28.0 cnt 2005.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža pieaugusi par 77.4 tūkst. tonnu jeb par 14.1%, kaut gan 2005.gadā apsētas tikai 96.1% no iepriekšējā gada sējplatībām. Jāatzīmē, ka ziemāju kopražas pieaugumu ietekmēja ievērojams kviešu ražības kā arī sējplatību palielinājums – vidējā ziemas kviešu ražība sasniedza 37.7 cnt no 1 ha, kopievākums pieaudzis par 97.4 tūkst.tonnu jeb par 24.3% un sējplatības palielinājušās par 2.9 tūkst. ha jeb par 2.2%. Pārējām ziemāju kultūrām kopražas samazinājušās – tai skaitā rudziem par 9.5 tūkst. tonnu jeb par 9.9% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tritikālei - atbilstoši par 10.3 tūkst. tonnu jeb par 24.5%. Arī sējumu kopplatība pārējām ziemāju kultūrām samazinājusies.

Graudaugu sējumu struktūrā līdz 60% palielinājies vasarāju kultūru īpatsvars un to kopējā sējumu platība 2005.gadā pieaugusi par 39.9 tūkst. ha jeb par 16.5% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Graudu kopievākums palielinājies par 177.4 tūkst. tonnu jeb par 34.7%. Ievērojami pieaugušas vasaras kviešu un miežu sējplatības kā arī kopievākums. 2005.gadā ievākts par 79.2 tūkst.tonnu jeb par 79.9% vairāk vasaras kviešu, platībām pieaugot par 35.9%, un par 82.3 tūkst. tonnu jeb par 30.0% vairāk miežu, platībām palielinoties par 18.1%. No vasarāju kultūrām tikai mistru vidējās ražības un kopievākums bija zemāks kā iepriekšējā gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies iznīkušo vai nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars. 2005.gadā iznīka vai palika nenovākti 5.4 tūkst.ha graudaugu sējumu jeb 1.2% no iesētajām platībām (2004.gadā atbilstoši 21.1 tūkst. ha jeb 4.8%).

Apkopotie dati par graudu iepirkumu labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās liecina, ka 2005.gadā iepirkts par 82.9 tūkst. tonnu jeb par 18.3% vairāk graudu kā iepriekšējā gadā. Nelabvēlīgie laika apstākļi ražas novākšanas periodā ietekmējuši graudu kvalitāti. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā 2005.gadā pazeminājies līdz 40.6% (2004.gadā – 64.3%). 2005.gadā pārtikas kviešu iepirkuma apjoms samazinājies par 36.3 tūkst. tonnu un rudzu – par 28.5 tūkst. tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Graudu vidējā iepirkuma cena bija 59.80 Ls par tonnu jeb samazinājās par 5.47 Ls salīdzinājumā ar 2004.gadu. Pārtikas kviešu un rudzu iepirkuma cenas palikušas gandrīz pērnā gada līmenī –attiecīgi 70.34 Ls un 60.90 Ls par tonnu graudu.

2005.gadā turpināja samazināties pākšaugu platības – par 14.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī to kopraža samazinājusies par 1.0 tūkst. tonnu jeb par 23.0%.

2005.gadā palielinājušās gan ziemas gan vasaras rapša sējplatības – attiecīgi par 7.7 tūkst. ha jeb par 51.0% un par 9.3 tūkst.ha jeb par 23.6%, vienlaicīgi pieaugot arī vidējai ražībai no 1 ha līdz 28.4 cnt ziemas rapsim un 16.7 cnt vasaras rapsim. Rapša kopraža pieaugusi par 42.1 tūkst.tonnu jeb par 40.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kartupeļu platības turpina samazināties un 2005.gadā tās sarukušas par 3.8 tūkst.ha jeb par 7.8%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi kartupeļu vidējā ražība – līdz 145.9 cnt no 1 ha 2005.gadā (128.5 cnt no 1 ha 2004.gadā) un novākts par 29.8 tūkst. tonnu jeb par 4.7% vairāk kartupeļu kā iepriekšējā gadā.

Nedaudz samazinājusies cukurbiešu sējumu platība – par 0.3 tūkst ha jeb par 2% salīdzinot ar 2004.gadu. Vidējā ražība pieaugusi par 18.0 cnt no ha, kas ietekmēja kopražas pieaugumu par 14.3 tūkst tonnu jeb par 2.8%.

Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājušās par 0.6 tūkst.ha un nelielais vidējās ražības pieaugums no 121.9 cnt 2004.gadā līdz 123.1 cnt no 1 ha 2005.gadā nenodrošināja kopražas pieaugumu. Visu veidu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās izaudzēto, kopraža samazinājusies par 8.6 tūkst.tonnu jeb par 4.8%.

Ievērojami palielinājušās ilggadīgo zālāju platības siena ieguvei – par 33.1 tūkst. ha jeb par 20.4% un zaļbarības, skābbarības ieguvei – par 11.8 tūkst. ha jeb par 23.8%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība visu veidu saimniecībās

 

Kopraža, tūkst.t

Vidējā ražība no 1 ha, cnt

2004.g.

2005.g.*)

2005.g.% salīdzināumā ar 2004.g.

2004.g.

2005.g. *)

Graudaugi

1059.5

1314.3

124.0

24.3

28.0

Ziemāji

548.4

625.8

114.1

28.1

33.4

Vasarāji

511.1

688.5

134.7

21.2

24.5

Pākšaugi

4.5

3.5

77.0

17.4

15.6

Cukurbietes

505.6

519.9

102.8

367

385

Rapsis

103.6

145.7

140.6

19.0

20.4

Kartupeļi

628.4

658.2

104.7

128

146

Dārzeņi

180.8

172.2

95.2

122

123

Lopbarības saknes

130.1

88.3

67.9

232

233

Ilggadīgo zālāju siens

404.1

497.8

123.2

24.9

25.5

*) Provizoriskie dati

Sagatavojusi Lauksaimniecības statistikas daļa
Tālr. 7366981
Guna Karlsone