EU-SILC 2006: par materiālo nenodrošinātību raksturojošiem rādītājiem

04.04.2008

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem nabadzības riska indekss (personu īpatsvars zem nabadzības riska sliekšņa1) pēc “Kopienas statistikas apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) 2006. gada2 datiem bija 23%. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Tomēr ir nepieciešams apzināties, ka ienākumi pat nedaudz virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr nodrošina iedzīvotājiem vēlamo dzīves kvalitāti. Šajā preses izlaidumā tiks aplūkota tāda statistiski samērā maz pētīta parādība kā materiālā nenodrošinātība (angļu valodā termins “material deprivation”), ar ko saprot apstākļus, kas izriet no ekonomisko resursu trūkuma un liedz pieeju materiāliem labumiem, kā arī raksturojas ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem un piespiedu atteikšanos (naudas trūkuma dēļ) no ilgtermiņa preču izmantošanas.

Apsekojuma ietvaros tiek pētītas sekojošas materiālās nenodrošinātības dimensijas:

  • ekonomiskā spriedze;

  • piespiedu atteikšanās no ilglietošanas preču izmantošanas;

  • neapmierinoši mājokļa apstākļi.

2006. g. apsekojuma dati liecina, ka materiālā nenodrošinātībair plašāk izplatīta parādība nekā nabadzības risks. Tomēr, salīdzinot 2006.gada apsekojuma datus ar 2005.gadu, varam redzēt, ka materiālās nenodrošinātības riskam ir tendence samazināties, ko apliecina zemāk ievietotais grafiskais attēls.

Mājsaimniecību pakļaušana dažādiem materiālās nenodrošinātības riska faktoriem 2005. un 2006.gadā
(procentos)

Nenoliedzami, ka materiālās nenodrošinātības nasta vislielākā mērā skar tieši trūcīgās mājsaimniecības3.

Mājsaimniecību pakļaušana dažādiem materiālās nenodrošinātības riska faktoriem trūcīgās mājsaimniecībās 2006. gadā
(procentos)

Pats būtiskākais materiālās nenodrošinātībasriska faktors ir ekonomiskā spriedze. Ekonomiskā spriedze tiek noteikta ar vairāku EU-SILC anketas jautājumu palīdzību, kuros respondentiem tika lūgts dod novērtējumu attiecībā uz mājsaimniecības spēju segt sekojošas izmaksas:

  • ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu;

  • uz sava rēķina katru gadu visiem mājsaimniecības locekļiem vienu nedēļu pavadīt prom no mājām;

  • atļauties segt neparedzētus izdevumus Ls 75 apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā;

  • finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu;

  • spēja segt dažādus komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta.

Tās mājsaimniecības, kurās vismaz divās atbildēs tika sniegta noliedzoša atbilde, tika uzskatītas par pakļautām ekonomiskai spriedzei. Saskaņā ar EU-SILC 2006.gada datiem ekonomiskai spriedzei bija pakļauti 65% mājsaimniecību pilsētās un 72% laukos.

Mājsaimniecībās, kuru ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni (trūcīgās mājsaimniecībās), ekonomiskās spriedzes līmenis sasniedza 89%, salīdzinājumā ar 67% vidēji valstī. Ekonomiskās spriedzes kontekstā dominējošie faktori šajās mājsaimniecībās redzami zemāk ievietotajā grafiskajā attēlā.

Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars 2006. gadā,
kuras naudas trūkuma dēļ nevar atļauties sekojošas izmaksas
(procentos no trūcīgo mājsaimniecību kopskaita)

Lai raksturotu piespiedu atteikšanos no ilglietošanas preču izmantošanas, EU-SILC apsekojumā tika uzdoti jautājumi par mājsaimniecību spēju lietot tādas ilglietošanas un sadzīves preces, kā telefons, televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto. Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties vienu no šādām ilglietošanas precēm savā mājsaimniecībā, bija 62% pilsētās un 63% laukos, bet, izslēdzot no šī saraksta vieglo auto – attiecīgi 35% un 33%. Šī paša iemesla dēļ nevarēja atļauties telefonu (ieskaitot mobilo telefonu) 16% trūcīgo mājsaimniecību, krāsu televizoru – 8% šādu mājsaimniecību.

Ievērojami lielākas problēmas mājsaimniecībām rada neapmierinoši mājokļa apstākļi. Minētam riskam Latvijā pakļautas 45% mājsaimniecību. Trūcīgo mājsaimniecību vidū šāds risks ir ievērojami augstāks un sasniedz 60%. Neapmierinoši mājokļa apstākļu aspekti EU-SILC apsekojumā tika apzināts ar sekojošu jautājumu palīdzību:

  • mājoklī ir tekošs jumts; mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati; trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās;

  • ir pārāk tumšs, maz gaismas;

  • mājoklī nav vannas istaba vai duša;

  • mājoklī nav tualete ar ūdensklozetu (WC).

Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība ir pakļauta neapmierinošu mājokļa apstākļu riskam, ja tajā parādās kaut viena no augstāk identificētām mājokļa kvalitātes problēmām. Kā liecina EU-SILC apsekojuma dati, laukos dzīvojošiem daudz biežāk ir objektīvs iemesls būt neapmierinātiem ar savu mājokli. Gandrīz trīs ceturtdaļās (74%) laukos dzīvojošo trūcīgo mājsaimniecību tika identificēts viens no iepriekš nosauktajiem neapmierinošu mājokļa apstākļu nosacījumiem (trūcīgās mājsaimniecībās pilsētās – 48%).

Atsevišku neapmierinošu mājokļa apstākļu faktoru īpatsvars
trūcīgās mājsaimniecībās 2006. gadā (procentos)

2009.gada EU-SILC apsekojumā ir paredzēts iekļaut daudz plašāku jautājumu loku, kas raksturo materiālās nenodrošinātības aspektus, tai skaitā bērnu materiālo nenodrošinātību. Šī informācija būs pieejama datu lietotājiem.

_____________________________
1 Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar Lākenas indikatoru metodoloģiju par nabadzības riska slieksni pieņem 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. To aprēķina mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu apjomu dalot uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Savukārt, sakārtojot visus mājsaimniecību ienākumus uz ekvivalento patērētāju augošā kārtībā no zemākā līdz augstākajam, to sadalījuma centrā tiek noteikta mediāna (vidū stāvošā vērtība), kuras 60% veido nabadzības riska slieksni. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna.

Kopienas statistikas 2006.gada apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) pavisam tika apsekotas 4315 mājsaimniecības.

Nabadzības riska sliekšņa vērtība tiek aprēķināta atkarībā no mājsaimniecības sastāva: vienas personas mājsaimniecībai - Ls 88 mēnesī, mājsaimniecībai, kas sastāv no 2 pieaugušiem ar 2 apgādībā esošiem bērniem, Ls 185 mēnesī.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 67 366 908, 26 266 482
Edmunds Vaskis