EU-SILC 2006: mājokļa uzturēšanas izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju

29.01.2008

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Kopienas statistikas apsekojuma (tā ietvaros tika aptaujātas 4315 mājsaimniecības) par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) 2006.gada dati1 liecina, ka mājokļa izmaksas2 vidēji valstī sasniedza Ls 49 uz vienu mājsaimniecību mēnesī un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tās pieaugušas par 9.8%.

Kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi
(Ls, vidēji uz mājsaimniecību mēnesī)

Latvija

Pilsētas

Rīga

Lauki

2005.gads

44.39

49.76

54.99

31.46

2006.gads

48.72

54.61

59.45

35.97

2006.gads pret 2005.gadu, procentos

109.8

109.7

108.1

114.3

Kaut gan mājokļa izmaksas ir augušas, to īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumos nav pieaudzis, bet ir nedaudz samazinājies no 17% 2005.gadā līdz 15.2% 2006.gadā. Šāda tendence ir novērota kā pilsētās, tā laukos. Kā liecina apsekojuma dati, kopējie ar mājokli saistītie izdevumi gandrīz katrai trešajai mājsaimniecībai tomēr sagādā finansiālas grūtības un tiek raksturoti kā “ļoti apgrūtinoši”.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?" (procentos)

Augstāk ievietotais grafiskais attēls liecina, ka samazinās gadījumu skaits, kad tiek sniegta atbilde “ļoti apgrūtinoši” un pieaug atbilžu “nedaudz apgrūtinoši” vai pat “nemaz nav apgrūtinoši” biežums. Nepieciešams ņemt vērā, ka mājokļa izmaksas joprojām daudz vairāk sagādā grūtības trūcīgām mājsaimniecībām. Tā, zemākajai ienākumu kvintiļu grupai3 piederošajās mājsaimniecībās uz faktu, ka mājokļa izmaksu segšana mājsaimniecībām ir “ļoti apgrūtinoša” norādīja 47% šādu mājsaimniecību. (2005.gada apsekojumā – 49%). Trūcīgām mājsaimniecībām mājokļa izmaksu segšanai nākas maksāt daudz lielāku savu rīcībā esošo ienākumu daļu nekā turīgākām mājsaimniecībām.

Kopējie mājsaimniecību izdevumi mājoklim un
to īpatsvars rīcībā esošā naudas ienākumā kvintilēs 2006.gadā

Kaut gan trūcīgākai (pirmajai) kvintilei piederošās mājsaimniecības par mājokli maksā mazāk nekā citas, to izdevumu īpatsvars mājokļa uzturēšanai sasniedz 32% no to rīcībā esošā ienākuma un rada nopietnu spriedzi to budžetos.

Ievērojamu mājokļa izmaksu slogu izjūt vienas personas mājsaimniecības, kurās šie izdevumi sasniedz līdz 27% no to rīcībā esošā ienākuma, kā arī mājsaimniecībās, kas sastāv no viena pieaugušā ar bērniem līdz 17 gadu vecumam (nepilnā ģimene) – 24%. Sevišķi augsts mājokļa izdevumu īpatsvars ir vientuļajiem pensionāriem, kuriem šīs izmaksas sasniedz pat 32% no to rīcībā esošā ienākuma.

Saskaņā ar apsekojuma datiem parādi par rēķiniem, kas saistīti ar mājokli, naudas trūkuma dēļ pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijuši 12.6% mājsaimniecību (2005.gadā - 18%). Ievērojami lielāki šādi nenokārtoti maksājumi bija mājsaimniecībām ar 3 un vairāk bērniem (30% šādu mājsaimniecību) un katrai ceturtajai mājsaimniecībai (25%), kura sastāv no viena pieaugušā ar bērniem (nepilna ģimene). Toties tikai 7.6% vientuļo pensionāru bija šādi parādi, kaut gan viņi maksā ievērojami lielāku daļu no savu ienākumu kopsummas.

Apsekojumā tika noskaidrots, vai mājsaimniecības iepriekšējā (2005.) gadā no pašvaldības saņēmušas pabalstus mājokļa izdevumu segšanai. 2005.gadā mājokļa pabalstus bija saņēmuši 3.7% mājsaimniecību, praktiski tāds pats procents kā pēc iepriekšējā apsekojuma datiem (3.8% 2004.gadā). Kā liecina EU-SILC apsekojuma dati, pašvaldības pabalstus mājokļa izdevumu segšanai ir saņēmušas 3.7% pirmās kvintiles mājsaimniecību, 7.8% - otrās kvintiles mājsaimniecību un 4.9% - trešās kvintiles mājsaimniecību.

Apsekojuma laikā tika uzdots jautājums “Vai Jūs varat finansiāli atļauties apkurināt mājokli?” Pozitīvu atbildi sniedza 73% mājsaimniecību, bet noliedzošu – 27%. Praktiski šāds pats atbilžu sadalījums bija kā pilsētās, tā arī laukos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu (2005.gads) mājsaimniecību skaits, kuras finansiāli nevar atļauties apkurināt mājokli bija sarucis (2005.gadā – 32%). Tas gan nenozīmē, ka vairāk nekā viena ceturtā daļa Latvijas mājsaimniecību nemaksāja rēķinus par apkuri vai atteicās no mājas apkurināšanas, drīzāk šis ir izdevumu postenis, kuru mājsaimniecības nekādi nevar ietekmēt, un tas rada nopietnas finansiālas problēmas. Tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas nevar atļauties apkurināt mājokli, ir ievērojami augstāks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Mājsaimniecību īpatsvars, kuras finansiāli nevar atļauties apkurināt mājokli 2006.gadā
(procentos)

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 67366908
Edmunds Vaskis

_______________________________
1 EU-SILC 2006.gada apsekojumā dati par mājokļa apstākļiem tika apkopoti uz apsekojuma veikšanas brīdi, bet dati par ienākumiem par iepriekšējo (2005.) gadu.

Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi ir sekojoši:
   - maksājumi par hipotēku (tikai īpašniekiem);
   - mājokļa apdrošināšanas izmaksas;
   - īre par mājokļa izmantošanu (tikai īrniekiem);
   - īpašuma nodoklis par mājokli (tikai īpašniekiem);
   - apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi;
   - mājokļa tekošā remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi;
   - mājokļa (nevis mantas) apdrošināšanas izmaksas (jatādus maksā).

Šajā jautājumā tiek iekļauti tikai tie maksājumi, kurus nepieciešams nomaksāt, lai varētu dzīvot mājoklī. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildus ērtības (piemēram, abonementa maksu par kabeļtelevīziju, telefona rēķinus u.c.).

Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā naudas ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli