EU-SILC 2005: Iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējums

16.04.2007

Veselība ir viens no visbūtiskākajiem dzīves apstākļu komponentiem. Veselības un visu pārējo dzīves apstākļu savstarpējā mijiedarbība ir abpusēja, tas ir - slikti dzīves apstākļi bieži negatīvi ietekmē veselību un pretēji - slikta veselība pasliktina visus pārējos dzīves apstākļus.

2005.gadā Eiropas Kopienas statistikas apsekojumā (EU-SILC) tika aptaujātas 3843 mājsaimniecības. Jautājumi par veselības stāvokli tika uzdoti visiem mājsaimniecību locekļiem, kuriem bija 16 gadu un vairāk. Kopumā vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 7913 respondentu.

EU-SILC apsekojumā tika noskaidrota cilvēku pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību.

Visvairāk respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā vidēju, uz ko norādīja gandrīz puse aptaujāto. Šajā vērtējumā vienisprātis bija kā vīrieši, tā arī sievietes. Tomēr vīrieši savu veselības stāvokli vērtē kā nedaudz labāku, nekā sievietes. Par to liecina, ka 37% vīriešu savu veselību raksturoja kā labu un tikai 29% sieviešu sniedza šādu vērtējumu par savu veselības stāvokli. Savukārt 19% sieviešu savu veselības stāvokli novērtēja kā sliktu, salīdzinoši mazāk vīriešu (14%) šādi raksturoja savu veselības stāvokli.

Respondentu sniegtais vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums (procentos)

Analogi dati par veselības stāvokļa pašnovērtējumu tika iegūti 2003. gadā veiktajā Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojumā, kurā tika aptaujāti iedzīvotāji 15 - 74 gadu vecumā. Salīdzinot ar analoģiskas vecuma grupas (16 - 74 gadi) EU-SILC apsekojuma respondentu sniegto informāciju, var secināt, ka iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumam ir tendence pasliktināties. Par to liecina sekojoši grafiskā attēla dati.

Veselības stāvokļa pašvērtējums (procentos)

EU-SILC dati neparāda būtiskas atšķirības veselības stāvokļa pašvērtējumos Latvijas reģionos, tomēr Kurzemē un Pierīgas reģionā dzīvojošie iedzīvotāji savu veselības stāvokli vērtē nedaudz labāk.

6,1% respondentu jaunākā vecuma grupā (16 – 24 gadi) savu veselības stāvokli raksturoja kā “ļoti labs”. Nav nekā pārsteidzoša, ka šajā vecumā ir “laba” veselības stāvokļa pašvērtējums (64%), taču pārsteidz tas, ka vecuma grupā no 25-49 gadiem dominē jau “vidēja” veselības stāvokļa pašvērtējums (45%), kas savu maksimumu sasniedz 50 – 64 gadu vecuma grupā (56%).

Respondentu sniegtais vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums
dažādās vecuma grupās (procentos)

EU-SILC dati neapstiprina, ka pastāvētu nopietnas atšķirības sava veselības stāvokļa pašvērtējumā starp iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumiem. Atšķirības ir novērojamas, taču tās, galvenokārt, varētu būt saistītas nevis ar ienākuma līmeni, bet drīzāk ar atšķirīgu vecuma struktūru dažādās ienākuma līmeņa grupās. Tā, piemēram, sliktāks veselības stāvokļa pašvērtējums tika novērots 2. kvintilē1, kurā ir augsts pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars.

Visai satraucošus rezultātus sniedz atbildes uz jautājumu “Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?” Atbilstoši 1999.g. veiktā NORBALT II Dzīves apstākļu pētījuma datiem, kur tika aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, 30% respondentu norādīja uz hroniskām slimībām, ilgstošām kaitēm vai fiziskiem trūkumiem. 2005.gada EU-SILC apsekojumā jau 37% aptaujāto šajā pašā vecuma grupā sniedza apstiprinošu atbildi.

Tajā pašā laikā respondenti samērā reti norāda, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņus ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. Kā nopietnu šo problēmu raksturoja 11% respondentu, bet vēl 22% aptaujāto norādīja, ka ierobežojumi pastāv, bet nav tik krasi izteikti. Pēc apsekojuma rezultātiem var secināt, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi krasi palielinās cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.

EU-SILC apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?”. Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 30% respondentu. Interesanti, ka laukos, kur iespējas saņemt medicīnisko palīdzību ir mazākas nekā pilsētās, respondentu īpatsvars, kuri norādīja uz šādiem gadījumiem, bija zemāks nekā pilsētās. 26% lauku respondentu, norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi nepieciešamība veikt medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanos, bet tas nav veikts, savukārt, pilsētās, 31% aptaujāto norādīja uz šo problēmu, bet visvairāk Rīgā – 32%.

Lai saprastu šāda paradoksa iemeslus ir jāaplūko cēloņi, kuru dēļ respondentiem ir nācies atteikties no medicīniskās palīdzības saņemšanas. Galvenie iemesli ir sekojoši: 56% aptaujāto respondentu norādīja, ka nevarēja to atļauties un 13% nevarēja izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem. 15% aptaujāto neveica veselības pārbaudes vai ārstēšanos, jo gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk, kas liecina par visai nevērīgu attieksmi pret savu veselību, kas sliktākajā gadījumā var novest pie saslimšanas jau ielaistās formās.

Aplūkosim šādus atteikšanās iemeslus pa ienākumu kvintilēm.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Kāds bija galvenais iemesls tam, kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos?" ienākumu kvintiļu grupās

Ievietotais grafiskais attēls liecina par ciešu sakarību starp ienākumu līmeni un spēju segt izdevumus par konsultācijām pie medicīnas speciālista vai medicīnisko palīdzību (izņemot zobārstniecību). Respektīvi, zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā nekā citas ir pakļautas riskam nesaņemt tām nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tajā pašā laikā, pieaugot ienākumu līmenim, pieaug tādu atteikšanās iemeslu no ārsta apmeklējuma vai medicīniskās palīdzības saņemšanas īpatsvars, kas saistīts ar laika trūkumu.

Līdzīga situācija konstatēta arī attiecībā uz zobu pārbaudi vai to ārstēšanu, kur aptuveni tādam pašam respondentu īpatsvaram (29%) kā iepriekšējā gadījumā ir bijusi nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. Galvenais iemesls, kāpēc nav veikta zobu pārbaude vai ārstēšanās, 3/4 gadījumu (77%) bija finansiāla rakstura ierobežojumi (nevarēju to atļauties, pārāk dārgi). Savukārt, subjektīva rakstura iemesli (bailes no zobārsta apmeklējuma; gribēju nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk) kopā veidoja 11% no atteikšanās iemesliem. Pārējām atbildēm, ja neskaita “nevarēju izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem” (7,6%), bija nenozīmīga loma.

1Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā naudas ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr.7 366 908
Edmunds Vaskis


1. pielikums

Atbilžu sadalījums uz jautājumu “Kāds bija galvenais iemesls tam,
kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos”
(procentos)


Kvintiles

1. (zemākā)

2.

3.

4.

5. (augstākā)

Visas atbildes

100

100

100

100

100

tai skaitā:

Nevarēju to atļauties (pārāk dārgi)

73,2

67,7

57,0

40,7

24,0

Pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/ rindas

1,9

2,5

6,5

8,9

13,2

Nevarēju izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem

6,6

8,8

9,6

15,9

29,4

Bija pārāk tālu jābrauc /nav transporta līdzekļu

1,5

3,6

2,0

1,1

1,0

Bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas

2,9

1,7

2,8

3,9

2,7

Gribēju nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk

11,1

12,4

17,2

18,3

19,5

Nezināju nevienu labu ārstu vai speciālistu

0,8

0,8

3,4

5,7

6,6

Citi iemesli

2,0

2,5

1,5

5,5

3,5