ES-SILC apsekojuma rezultāti

31.01.2007

2005.gadā Centrālā statistikas pārvalde ir pievienojusies Kopienas apsekojumam par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Tā ieviešanu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnijs regula (EK) Nr. 1177/2003 ”Par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem” (saīsināti EU-SILC), kas paredz datu iegūšanu par ienākumu sadali, nabadzības līmeni un sociālo atstumtību. Eiropas institūcijas pirmo 4 apsekojumu laikā sedz 2/3 no pētījuma izmaksām dalībvalstī, tai skaitā arī Latvijā. Apsekojums tiek veikts reizi gadā.

Dažās ES valstīs ienākumu statistika tiek veidota, izmantojot administratīvos datus, un kopsavilkuma dati visās ES dalībvalstīs tiek iegūti ar diezgan lielu nokavēšanos. Līdzīgi arī Latvijā pašlaik tiek publicēti dati par 2004. gada ienākumiem.

Līdz šim mājsaimniecības rīcībā esošais naudas ienākums tika aprēķināts no Mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem. Sākot ar 2005. gadu un arī turpmāk šis ienākums tiks noteikts no EU-SILC apsekojuma datiem.

Viens no EU-SILC apsekojuma galvenajiem izpētes objektiem ir mājsaimniecības gada ienākumi – algota darba samaksa, pašnodarbinātības ienākumi, saņemtie sociālie transferti, ienākumi no īpašuma u.c. Dati par ienākumiem 2004.gadā tika iegūti neto izteiksmē. CSP intervētāji apmeklēja 5, 2 tūkst. mājsaimniecību, kas tika atlasītas ar gadījuma izlases metodes palīdzību.

Saskaņā ar EU-SILC apsekojuma datiem rīcībā esošais naudas ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli Latvijā 2004.gadā bija Ls 100 mēnesī. Tas ir tikai nedaudz vairāk nekā Lietuvā (Ls 98), bet ievērojami zemāk nekā Igaunijā (Ls 140).

Ievērojami atšķirīgs rīcībā esošais naudas ienākums bija pilsētās un laukos dzīvojošiem. Pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības tas sasniedza Ls 112 mēnesī, laukos – Ls 75. Daudz lielākas atšķirības ienākumu līmenī ir, salīdzinot dažādus valsts reģionus.


Rīcībā esošo naudas ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
2004.gadā Latvijas reģionos

Joprojām zemākais rīcībā esošais naudas ienākums ir Latgalē, kurā tas veidoja mazāk par ¾ no valstī vidējā rādītāja un bija nedaudz vairāk par pusi (54%) no galvaspilsētā dzīvojošo mājsaimniecību ienākumu līmeņa.

Vairāk par pusi (54,5%) mājsaimniecību, atbildot uz jautājumu “Cik lielā mērā Jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā”, ir devušas atbildi, ka to var izdarīt ar grūtībām.

Atbildes uz jautājumu "Cik lielā mērā Jūsu mājsaimniecībai izdodas "savilkt galus kopā?"
(procentos)

Lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka to rīcībā esošo ienākumu līmenis neatbilst mūsdienu dzīves izmaksām.

Ienākumu sadalē svarīgs ir ne tikai pats ienākumu līmenis, bet arī tā struktūra. Latvijā mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūrā joprojām dominē algotā darba samaksa (69%). Tas liecina par mājsaimniecību budžeta lielu atkarību no šā ienākuma posteņa un salīdzināmi zemo ienākumu līmeni no citām ekonomiskās aktivitātes izpausmēm, tai skaitā no uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības.

Rīcībā esošā naudas ienākuma sastāvs 2004.gadā
(Ls, uz mājsaimniecības locekli mēnesī)


Latvija

Pilsētās

Laukos

Rīcībā esošais ienākums, pavisam

100.20

112.05

75.31

tai skaitā:

Ienākumi no algotā darba

68.89

79.82

45.95

Pašnodarbināto ienākumi

6.70

6.46

7.21

Ienākumi no īpašuma

0.89

1.04

0.58

Saņemtie transferti

25.52

26.87

22.69

tai skaitā sociālie transferti

23.67

24.57

21.78

Citi ienākumi

0.04

0.02

0.07

Rīcībā esošo ienākumu samazinošie izdevumi (ar mīnusa zīmi)1

-1.84

-2.15

-1.18

 

Laukos darba samaksa veidoja 61% no rīcībā esošā naudas ienākuma. Tajā pašā laikā ienākumi no pašnodarbinātības laukos veidoja tika trešo daļu no ienākumiem, kas saņemti sociālo transfertu veidā vai nepilnus 10% no kopējā rīcībā esošā ienākuma apjoma. Ienākumi no pašnodarbinātības laukos turpmākajos gados nenoliedzami pieaugs, jo plašāk būs pieejams ES fondu finansējums.

Galvenie faktori, kas iespaido mājsaimniecību ekonomiskos resursus, ir nodarbināto un apgādājamo skaita attiecība mājsaimniecībās. Tajās mājsaimniecībās, kurās nodarbināto īpatsvars ir zems, to rīcībā esošais ienākums arī ir salīdzinoši zems. Arī bērnu skaits (vecumā līdz 18 gadiem) ģimenē ir faktors, kas būtiski iespaido tās materiālo labklājību. Pieaugot bērnu skaitam ģimenē, to rīcībā esošais ienākums samazinās. Ar vislielākām materiālām grūtībām ir jārēķinās daudzbērnu ģimenēm (3 un vairāk bērni), kā arī nepilnām ģimenēm, kurās viens no vecākiem audzina bērnus.

Rīcībā esošais naudas ienākums atkarībā no mājsaimniecības sastāva 2004.gadā


Latos uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

Mājsaimniecības tipi:

Viena persona

113.03

Viens pieaugušais ar bērniem

76.18

Pāris bez bērniem

123.10

Pāris ar bērniem

96.43

Pārējās mājsaimniecības ar bērniem

79.19

Mājsaimniecības pēc bērnu skaita:

 

1 bērns

114.16

2 bērni

92.37

3 un vairāk bērni

53.23

________________________________________
1 Materiālā palīdzība citām mājsaimniecībām, nomaksātais nekustāmā īpašuma un zemes nodoklis.
2 Kvintiles izveidotas visas mājsaimniecības, sakārtojot augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā no tām pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību.

Rīcībā esošā ienākumu analīze kvintiļu2 grupās liecina, ka 60% (1.-3. kvintile) trūcīgāko mājsaimniecību rīcībā bija tikai 35% no rīcībā esošo naudas ienākumu naudas summas visās mājsaimniecībās, taču tajās dzīvoja 61% no privātās mājsaimniecībās dzīvojošo personu kopskaita. Turklāt tajās dzīvoja vairāk nekā 2/3 no bērnu kopējā skaita mājsaimniecībās.

Ienākumu un mājsaimniecības locekļu kopējā skaita sadalījums
kvintiļu grupās 2004.gadā
(procentos)

Rīcībā esošais naudas ienākums

Personu skaits mājsaimniecībās

Bērnu skaits mājsaimniecībās

Pavisam

100

100

100

tai skaitā pa rīcībā esošā ienākuma kvintiļu grupām

1. (zemākā) kvintile

8,1

23,7

35,8

2. kvintile

11,6

18,1

16,8

3. kvintile

15,7

19,4

16,7

4. kvintile

24,0

21,1

20,4

5. (augstākā) kvintile

40,6

17,7

10,3

Nevienlīdzību ienākumu sadalē statistikā mēdz raksturot ar Džini (Gini) koeficentu3. Tas 2004.gadā mūsu valstī bija 34%, kas ir augstāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (29%). Augstāks – 35% tas 2004.gadā bija tikai Lielbritānijā, Grieķijā un Igaunijā. Straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos tas arī turpmāk varētu saglabāties iepriekš minētajā līmenī. Tāpēc ir svarīgi, lai ienākumi strauji pieaugtu ne tikai augstākajās ienākumu grupās, bet dzīves dārdzības pieaugums tiktu kompensēts ar adekvātu ienākumu pieaugumu arī tiem, kuru ienākumi ir atkarīgi no saņemto pensiju vai pabalstu apmēra.

____________________________
3Tas variē no 0 līdz 100%. Vienlīdzīgs nullei tas ir, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu vai patēriņa resursu sadalē, bet – 100%, ja situācija ir pilnīgi pretēja.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 7 366 908
Edmunds Vaskis