ES finansējums nodrošina ātrāku darbaspēka apsekojuma rezultātu iegūšanu

24.05.2006

Jau 11. gadu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic Latvijas darbaspēka apsekojumu, kura galvenais mērķis, aptaujājot mājsaimniecības, ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, t.i., nodarbinātību un bezdarbu, un raksturotu darbaspēka dzimumu, vecumu, izglītības līmeni, kā arī tā sadalījumu pa ekonomiskās darbības veidiem un profesijām.

Īstenojot sadarbības projektu ar Somijas statistiku, ko finansē Eiropas Savienība, no 2006.gada janvāra intervētāji apsekojuma veikšanai izmantoja portatīvos datorus, kas aprīkoti ar progresīvu datorizētās intervēšanas programmatūru (BLAISE), kura izveidota speciāli pētījumu anketu veidošanai, datu vākšanai un datu loģiskai kontrolei.

Ar šīs programmas palīdzību samazinās intervijas laiks un tā atvieglo intervētāju darbu, jo respondenta atbildes uzreiz tiek ievadītas datorā un ar sistēmas GPRS palīdzību caur Internetu operatīvi nonāk kopējā datu bāzē. Izveidotā programmatūra jau intervijas laikā norāda uz neloģiskām vai nekorektām atbildēm, kuras uz vietas var precizēt, tādejādi uzlabojot iegūto datu kvalitāti. Tas, savukārt, dod iespēju ātrāk uzsākt datu apstrādes procesu, jo nav jātērē laiks iespējamo kļūdu meklēšanai. Līdz ar to darbaspēka apsekojuma datu lietotāji iegūs nepieciešamo informāciju par 20 dienām ātrāk.

Centrālās statistikas pārvalde ir apkopojusi nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2006.gada 1.ceturksni.

Nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas nedaudz vairāk nekā 2500 mājsaimniecības, kurās aptaujāja 4 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un nenodarbinātas personas, kas aktīvi meklē darbu.

Latvijā 2006.gadā 1.ceturksnī  ekonomiski aktīvi bija 1145,8 tūkst. iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā, to skaits, salīdzinot ar 2005.gada 4.ceturksni palielinājies par 0,8 %.

Vecuma grupā 15-74 gadi ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešiem bija 70,4 %, bet sievietēm – 57,1%.

Nodarbinātība

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā veica kādu darbu vismaz vienu stundu, kā arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Darbaspēka apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā valstī 2006.gada 1.ceturksnī bija nodarbināti 1056,5 tūkst. cilvēku (58,4 % no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Salīdzinot ar 2005.gada 4.ceturksni nodarbināto skaits palielinājās par 8,8 tūkst.cilvēku.

Nodarbinātības līmenis Latvijā pa ceturkšņiem, %

Jāpiezīmē, ka iedzīvotāju nodarbinātības līmenim ir tendence palielināties gan Latvijā, gan visās Eiropas Savienības valstīs.

Nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15-64 gadu vecumā ES un Baltijas valstīs
pēdējo piecu gadu laikā,%

Datu avots: EUROSTAT datu bāze.

Piecas populārākās nozares Latvijā, kurās nodarbināto ir visvairāk: tirdzniecība, kurā strādāja 16,1% no visiem nodarbinātajiem, tālāk seko apstrādes rūpniecība ar 15,2% nodarbināto, lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā ir nodarbināti 10,3 %, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē strādā 9,5 % nodarbināto un būvniecībā 8,8 %.

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata periodā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Turklāt, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

2006.gada 1.ceturksnī pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem Latvijā bija 89,2 tūkst. darba meklētāju jeb 7,8 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Gan Latvijā, gan mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu pastāv tendence samazināties darba meklētāju īpatsvaram.

Darba meklētāju īpatsvari 15-74gadu

vecumā ES un Baltijas valstīs
pēdējo piecu gadu laikā,%

Datu avots: EUROSTAT datu bāze un CSP darbaspēka apsekojuma dati.

Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2006.gada 1.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 8,4 % un 7,1%.

Meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi. Darbaspēka apsekojumā aptaujāto darba meklētāju atbildes liecina, ka 2006.gada 1.ceturksnī vispopulārākā darba meklēšanas metode bija radu un draugu iztaujāšana, to izmantoja 78,3 % no visiem darba meklētājiem, otra populārākā metode darba meklēšanai bija darba piedāvājumu pētīšana laiktrakstos, žurnālos un Internetā. To izmantoja 77,9 % no darba meklētājiem, trešais iecienītākais veids darba meklēšanai bija personīga vēršanās pie darba devējiem, ko izmantoja 55,2 % darba meklētāju.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, tātad ir ekonomiski neaktīvi - 2006.gada 1.ceturksnī tādu bija 663,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni (2005.gadā 4.ceturksnī rādītājs 676.9 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 1,9 %.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gada 1.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 20,3 tūkst., kas ir 3,1 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2005.gada 4.ceturksni, ir samazinājies par 2,5 % punktiem.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa,
 Z. Priede,
tālr. 7366886.