Ekonomiskā krīze turpina padarīt visu sabiedrību mazāk turīgu

08.02.2012

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā „Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojuma provizoriskiem datiem mūsu valstī 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 19% iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%.

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010. gadā jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. Te ir nepieciešams piebilst, ka 2010. bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga. Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8.2 līdz 7.8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem - taisni otrādi ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).

Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar 2 pieaugušajiem un 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).

2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni (relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa). Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008. un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.

Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz Ls 201, kas ir par 5.9% jeb Ls 13 mazāk nekā 2009. gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010. gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija Ls 149 mēnesī (2009.gadā – Ls 160, 2008.gadā – Ls 192).

Detalizētāka informācija ar monetāriem nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoriem ir ievietota CSP mājaslapā.

Iegūto monetārās nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoru datu avots  ir EU-SILC apsekojums. Tajā 2011.gadā tika aptaujāti 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 13,5 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010.gadu.

 

Sagatavoja Viktors Veretjanovs
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālrunis 67366609


Metodoloģiskie paskaidrojumi

Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas. Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido izmantojot modificēto OECD skalu - pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam - 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem - 0,3.

Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

Rīcībā esošais ienākums ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

Sociālie transferti
Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie alimenti, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa. Procentuāla starpība starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un pašu nabadzības riska slieksni.