Ekonomiskā krīze padara visu sabiedrību mazāk turīgu

10.02.2011

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi „Kopienas statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojuma provizoriskos datus par relatīvās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības monetārajiem rādītājiem 2009.gadā. Nabadzības un nevienlīdzības raksturošanai tiek izmantots vienots rādītāju kopums, ko aprēķina visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2009.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, veidoja Ls 214, kas ir par 16% jeb Ls 40 mēnesī mazāk nekā 2008. gadā.

Situācija 2009.gadā ar mājsaimniecību ienākumiem ir bijusi vairāk nekā neordināra - lielākajai daļai strādājošo mājsaimniecībām ienākumi caurmērā samazinājās, bet pensionāru mājsaimniecībās (26% no kopējo mājsaimniecību skaita) tie saglabājās stabili vai pat pieauga. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi darba samaksas veidā, rēķinot uz katru personu mājsaimniecībā, 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 24% jeb 46 Ls. Savukārt pensionāru mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjoms 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 10%, pat ņemot vērā vecuma pensijas ieturējumus, kas bija spēkā no 2009.gada jūlija.

Samazinoties kopējam mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomam, sarukusi plaisa starp turīgākajiem sabiedrības locekļiem un trūcīgākajiem jeb ienākumu nevienlīdzība. Ienākumu kvintiļu attiecības indeksa2 vērtība ir samazinājusies no 7,3 reizēm 2008.gadā līdz 6,9 reizēm 2009.gadā. Savukārt Džini koeficients3 ir sarucis no 37% līdz 36%.

Nabadzības riska slieksnis4 un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss5 ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. Sarūkot kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2009.gadā ir samazinājies.

Nabadzības riska slieksnis (Ls mēnesī uz vienu ekvivalento patērētāju)

2009.gadā saskaņā ar EU-SILC apsekojuma datiem 475,5 tūkstošiem jeb 21% iedzīvotāju ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni (Ls 160 mēnesī, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju6).

Uz apsekojuma rezultātu bāzes aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju – jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Nākas atzīt, ka sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un pie šāda nosacījuma relatīvais rādītājs – nabadzības riska indekss ir sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos.

Nabadzības riska indekss (procentos)

Lai izprastu šo situāciju, ir nepieciešams aplūkot nabadzības riskam pakļauto personu piederību atsevišķām sociāli-ekonomiskām grupām.

Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās (procentos)

Nabadzības riska indekss 2009.gadā ir visstraujāk ir samazinājies pensionāriem. Pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009.gada laikā nevis saruka, bet pat nedaudz pieauga. 2009.gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot Ls 163 mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni (Ls160). Uz kopīgā izmaksāto pensiju pieauguma fona, ir sarucis nabadzības riska indekss vientuļajiem pensionāriem 65 gadi un vecākiem. Tas gan nenozīmē, ka nosauktās personas ir kļuvušas turīgākas, bet to rīcībā esošo ienākumu līmenis 2009.gadā pie stabiliem vai pat pieaugušiem ienākumiem 65% gadījumu bija virs nabadzības riska sliekšņa un tikai 35% no vientuļām personām šajā vecuma grupā tika pakļautas nabadzības riskam. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2008.gadā – 80%.

Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem7. Ja 2008.gadā 19% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2009. gadā jau 28%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2009.gadā sasniegtu 44%, kas ir lielākais rādītājs kopš 2004.gada.

Tajā pašā laikā aprēķinātie nabadzības indikatori liecina, ka nabadzības risks 2009.gada laikā vairākām iedzīvotāju grupām, tai skaitā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, tomēr pieaudzis.

Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju vecuma grupās
(procentos)

 

2004

2005

2006

2007

2008

2009

Pavisam

19

23

21

26

26

21

tai skaitā pa vecuma grupām (gadi):

 

 

 

 

 

 

0–17

22

26

21

25

26

27

18–24

17

18

17

17

19

21

25–49

17

19

16

18

19

20

50–64

20

26

23

25

23

21

65+

21

30

33

51

48

19

2009.gadā arvien vairāk nabadzības riskam tika pakļautas mājsaimniecības ar bērniem.

Nabadzības riska indekss atsevišķās demogrāfiskās iedzīvotāju grupās 2004.-2009.gadā
(procentos)

 

2004

2005

2006

2007

2008

2009

Pavisam

19

23

21

26

26

21

tai skaitā mājsaimniecībās:

 

 

 

 

 

 

bez apgādībā esošiem bērniem

20

25

26

32

31

20

visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem

19

22

18

21

21

23

nepilna ģimene

31

40

34

42

39

41

2 pieaugušie ar 1 apgādībā esošu bērnu

14

15

12

13

15

18

2 pieaugušie ar 2 apgādībā esošiem bērniem

18

22

16

21

22

18

2 pieaugušie ar 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem

39

52

46

38

45

39

3 vai vairāk pieaugušie ar apgādībā esošiem bērniem

13

16

13

17

17

20

Visu veidu mājsaimniecības ar bērniem veido vairāk par trešo daļu no mājsaimniecību kopējā skaita (38% 2009.gadā) un tajās dzīvoja vairāk par pusi (57%) no kopējā personu skaita mājsaimniecībās. Teju katra ceturtā no tām 2009.gadā bija saskārušās ar nabadzības risku. Ievērojami lielāks risks nonākt nabadzībā joprojām ir nepilnām ģimenēm un tām ģimenēm, kurās 3 un vairāk bērnu.

 

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Edmunds Vaskis
tālr. 67366908


Metodoloģiskie paskaidrojumi

1 Rīcībā esošais ienākums ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

2 Ienākumu kvintiļu attiecības indekss
Attiecība starp rīcībā esošo ienākumu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem (augstākā kvintile) pret ienākumiem, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem (zemākā kvintile).

3 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficents ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

4 Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

5 Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.

6 Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido izmantojot modificēto OECD skalu - pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam - 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem - 0,3.

7 Sociālie transferti
Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie alimenti, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).