Demogrāfiskās situācijas izmaiņas Latvijā 2005.gadā

03.05.2006

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2005. gadā turpināja samazināties. 2006. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 295 tūkstoši cilvēku jeb par 11,8 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2005. gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā: 0,51 % salīdzinājumā ar 0,55 % 2004. gadā. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) kritās par 11,3 tūkstošiem, emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 0,5 tūkstošiem cilvēku.

Svarīgākie salīdzinošie demogrāfiskās attīstības rādītāji

  

2000

2004

2005

2005. gads procentos pret 2004. gadu

Reģistrēto laulību skaits

9211

10370

12544

121,0

Uz 1000 iedzīvotājiem

3,9

4,5

5,5

122,2

Šķirto laulību skaits

6134

5271

6341

120,3

Uz 1000 iedzīvotājiem

2,6

2,3

2,8

121,7

Dzimušo skaits

20248

20334

21497

105,7

Uz 1000 iedzīvotājiem

8,5

8,8

9,3

105,7

Mirušo skaits

32205

32024

32777

102,4

Uz 1000 iedzīvotājiem

13,6

13,8

14,2

102,9

Mirušo zīdaiņu skaits

210

190

168

88,4

Uz 1000 dzīvi dzimušajiem

10,4

9,3

7,8

83,9

2005. gadā turpināja pieaugt reģistrēto laulību skaits, tomēr pieauga arī šķirto laulību skaits. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 12 gados.

Reģistrēto un šķirto laulību dinamika uz 1000 iedzīvotājiem

Pieaug laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000. gadā 40 % vīriešu un 50 % sieviešu stājās pirmajā laulībā 20 - 24 gadu vecumā, tad 2005. gadā tikai 30% jaunlaulāto vīriešu un 43 % sieviešu bija šajā vecumā, bet 59 % līgavaiņu un 44 % līgavu bija 25 - 34 gadu vecumā. Turklāt ka 2005. gadā laulību reģistrējušo vidū bija 134 līgavaiņi un 579 līgavas 18 - 19 gadu vecumā, bet 91 līgava bija jaunāka par valstī noteikto pilngadības vecumu.

Laulībā stājušos vidējais vecums

Gads

Pavisam

Pirmā laulība

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

2000

32,0

29,5

26,9

24,9

2001

31,6

29,0

27,0

24,9

2002

31,9

29,3

27,5

25,4

2003

32,0

29,4

27,5

25,4

2004

32,1

29,4

27,8

25,6

2005

32,8

30,0

28,2

26,0

Laulātības, kā arī dzimstības rādītāju pieaugums pēdējos gados lielā mērā saistīts ar relatīvi augsto dzimstību astoņdesmitajos gados. Astoņdesmito gadu pirmajā pusē dzimušie jaunieši jau ir sasnieguši vecumu, kad viņi stājas laulībā un veido ģimenes.

2005. gadā jaundzimušo skaits bija 21,5 tūkstoši jeb par 1163 bērniem vairāk nekā 2004. gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 5,7 %. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem - 9,3 bērni - bija augstākais rādītājs pēdējos 11 gados.

51,2 % no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2004. gadā - 52,6 %). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2005. gadā bija 32,0 % salīdzinājumā ar 31,0 % gadu iepriekš.

Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2005. gadā salīdzinājumā ar 2004. gadu pieauga par 4 % un bija 1,29. Pašlaik tas tomēr tikai nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1 - 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Dzimstību raksturojošie rādītāji

Gads

Dzimušo skaits
uz 1000 sievietēm
15-49 gadu vecumā

Summārais
dzimstības koeficients

2000

34,2

1,24

2001

33,3

1,21

2002

33,9

1,23

2003

35,5

1,29

2004

34,3

1,24

2005

37,2

1,29

Statistikas dati par jaundzimušo mātes tautību liecina, ka 2005. gadā 65 % no visiem jaundzimušajiem bija latvieši. 31 % bērnu piedzima ģimenēs, kur bērna mātes un tēva tautība bija atšķirīga.

Mirušo skaits Latvijā 2005. gadā bija 32,8 tūkstoši jeb par 750 cilvēkiem vairāk nekā 2004. gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 14,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem bija par 2,9 % augstāks nekā gadu iepriekš.

Visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. 2005. gadā no šīm slimībām valstī nomira 18,1 tūkstotis cilvēku jeb 55 % no mirušo kopskaita. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2005. gadā miruši 5,9 tūkstoši cilvēku jeb 18 % no visiem mirušajiem. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas) - 2005. gadā miruši 3,2 tūkstoši cilvēku. 564 cilvēki aizvadītajā gadā gāja bojā pašnāvībās, 487 - transporta nelaimes gadījumos, 278 nosaluši, 250 miruši no saindēšanās ar alkoholu, 229 - vardarbības rezultātā, 199 - ugunsnelaimēs.

Pozitīvi vērtējama zīdaiņu mirstības līmeņa samazināšanās. Pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem - 7,8 mirušie - ir zemākais rādītājs pēdējos 60 gados. Salīdzinājumā ar 2004. gadu zīdaiņu mirstības līmenis samazinājās par 17 %.

Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šī gada sākumā bija 728 tūkstoši, un tas gada laikā samazinājās par 4,2 tūkstošiem. Aizvadītajā gadā piedzima 7,0 tūkstoši un nomira 9,8 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2004. gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 6,6 %, bet mirstība palielinājās par 1,5 %.

Iedzīvotāju skaita pieaugums 2005. gadā bija vērojams tikai Ogres (239) un Rīgas (3643) rajonā. Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Liepājā, Jelgavas un Rīgas rajonā - 11 dzimušie, viszemākā dzimstība bija Ludzas rajonā - 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas rajonā bija visaugstākā mirstība (20 - 22 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Šāda situācija daļēji izskaidrojama ar lielāku iedzīvotāju vecumu minētajos rajonos. Turpretī viszemākā mirstība bija Rīgas un Ogres rajonā - 12 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. 2005. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un visos rajonos.

Šā gada I ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu turpināties arī 2006. gadā, lai gan dzimušo skaits ir nedaudz mazāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā - 5,2 tūkstoši pret 5,3 tūkstošiem. Mirušo skaits I ceturksnī bija 9,1 tūkstotis jeb 0,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada. Reģistrēto laulību skaits 2006. gada pirmajos trīs mēnešos bija 2,0 tūkstoši salīdzinājumā ar 1,6 tūkstošiem pagājušā gada I ceturksnī.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366903
Elmīra Seņkāne