Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2005.gadā

12.04.2006

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2005.gadu. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 10,3 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 17,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2005.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu. Apsekojuma dati liecina, ka vairāk nekā puse (62,6%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, bet sieviešu – 56,8%. 2005.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2004.gadu samazinājās par 0,1%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā veica kādu darbu vismaz vienu stundu, kā arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1035,9 tūkst. cilvēku (57,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,2% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6% no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2005.gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2004.gadā tas bija 1017,7 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2004.gadā šis rādītājs bija 56,1%).

2005.gadā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,6% un 48,4%. No visiem nodarbinātajiem katrs septītais (15,2%) strādāja tirdzniecībā, nedaudz mazāk (14,9%) - apstrādes rūpniecībā, katrs astotais (11,8%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais (9,1%) strādāja transporta un sakaru nozarē, nedaudz mazāk (8,7%) – izglītības jomā, tikpat daudz strādāja būvniecībā, katrs trīspadsmitais (7,9%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā, katrs astoņpadsmitais (5,6%) - veselības un sociālas aprūpes sfērā, tikpat daudz strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu jomā.

Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka 55,1% nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, septītā daļa (15,1%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (26,7%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem, neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 87,4 tūkst. cilvēku. Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,7%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, piektdaļai (20,6%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), katrs sestais (17,5%) nodarbinātais nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, katrs devītais (10,6%) nodarbinātais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2005.gadā 62 tūkst. cilvēku (6% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Tomēr iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem: pusei (50,3%) tā bija darba samaksa, nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai (27,2%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, nedaudz mazāk iedzīvotāju (23,4%) saņēma pensiju, astotā daļa (13%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas).

Katram astotajam (12,1%) darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī, katram piektajam (21,3%) 73,01-100,00 lati, nedaudz vairāk (22,9%) algotu darbu strādājošo saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās, katrs sestais (16,6%) 150,01-200,00 latu robežās, katrs astotais (11,8%) darba ņēmējs saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās, katrs divdesmitais (5,1%) darba ņēmējs saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, 1,8% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,2%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,4% darba ņēmēju. Diemžēl, daļa (5,8%) algotu darbu strādājošo atteicās izpaust darba samaksas lielumu.

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Turklāt minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2005.gadā Latvijā bija 99,1 tūkst. darba meklētāju jeb 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2005.gadā samazinājies gan darba meklētāju skaits (2004.gadā tas bija 118,6 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2004.gadā šis rādītājs bija 10,4%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2005.gadā bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 9,0% un 8,4%. Nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (45,5%) bija ilgstošie darba meklētāji. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars bija augstāks nekā laukos - attiecīgi 9,3% un 7,4%. Daļējs izskaidrojums zemākam īpatsvaram laukos varētu būt tas, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personīgajā saimniecībā tikai savam personiskajam patēriņam.

Divām trešdaļām (68,1%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (33,4%). Turklāt šo iemeslu kā galveno uzrādīja gan vīrieši (34%), gan sievietes (32,8%). Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 16% vīriešu un 26,6% sieviešu. Gandrīz ceturtdaļai (24,3%) vīriešu un katrai astotajai (13%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.

Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka 2005.gadā trīs ceturtdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrības utt., gandrīz divas trešdaļas interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai Internetā, nedaudz vairāk kā puse darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, katrs trešais kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, katrs ceturtais darba meklētājs izgāja testēšanu, interviju vai kārtoja eksāmenu, katrs sestais darba meklētājs ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem Internetā, tikpat daudz darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, tātad ir ekonomiski neaktīvi - 2005.gadā tādu bija 678,2 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2004.gadā šis rādītājs bija 678,7 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 0,1%.

2005.gadā nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (41,3%) no tiem veidoja pensionāri, gandrīz trešo daļu (30,1%) - skolnieki un studenti, kas mācījās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,6%) sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, katrs trīspadsmitais (7,5%) bija ilgstoši slimojošs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2005.gadā valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 31,3 tūkst., tas ir 4,6% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2004.gadu, ir samazinājies par 3,1 tūkst.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 7366886
Zaiga Priede