Darba samaksas pieauguma temps samazinās

28.05.2015

2015. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vidējā darba samaksa valstī turpināja augt, taču pieauguma temps ir samazinājies. Ja 2014. gada 1. ceturksnī algas gada laikā palielinājās par 7,4%, tad  2015. gada 1. ceturksni tās pieauga par 6,1% jeb 45 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 773 eiro, sabiedriskajā sektorā – 809 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 757 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 6,9% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,0%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2014.gada

1. ceturksnis

2014.gada

4. ceturksnis

2015.gada

1. ceturksnis

Pārmaiņas, %

2015.gada 1. ceturksnis pret

2014.gada 1. ceturksni

2015.gada 1. ceturksnis pret

2014.gada 4. ceturksni

Pavisam

740

786

785

6,1

-0,1

Privātajā sektorā

723

755

773

6,9

2,4

Sabiedriskajā sektorā

770

846

809

5,0

-4,5

no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

713

780

757

6,2

-3,0

Visaugstākā mēneša bruto darba samaksa 2015. gada 1. ceturksnī bija Igaunijā (1010 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (700 eiro). Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, algas visstraujāk augušas Latvijā. Igaunijā un Lietuvā gada darba samaksas pieaugums bija attiecīgi 4,5% un 4,3%.

Latvijā algotie darbinieki joprojām saņem relatīvi zemāku atalgojumu pēc darba nodokļu nomaksas, nekā kaimiņvalstīs. Vidējā neto darba samaksa Latvijā veidoja 74% no bruto algas, kamēr Lietuvā – 78%, bet Igaunijā – 81%.

Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, šā gada 1. ceturksnī vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2,5 tūkst., kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 6,5% jeb 103,6 milj. eiro.

2015. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 579 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 6,8%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. Jāatzīmē arī, ka no gada sākuma mainījās valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās, līdz ar to neietekmēja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

Šā gada sākumāvisaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2015. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot finanšu un apdrošināšanas nozari, kur vērojams neliels kritums par 0,4%. Straujāk algas augušas tajās nozarēs, kur atalgojuma līmenis bija zemāks par vidējo valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 10,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,2%, tirdzniecībā un nekustamo īpašumu nozarē – par 8,4%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8,1%.

Gan nekustamo īpašumu, gan administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Gada laikā darbinieku skaita kritums bija vērojams arī lauksaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, enerģētikas un būvniecības nozarē.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datu bāzē sadaļā "Darba samaksa".

___________________

Paskaidrojumi

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Papildu informācija:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917