Darba samaksas pieauguma temps samazinās

29.08.2014

Vidējā darba samaksa 2014. gada 2. ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.

2014. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga par 6,4% no 716 līdz 762 eiro. Savukārt šā gada 1. ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija 7,5%* (no 689 līdz 740 eiro).

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 5,3%. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā 2014. gada 2. ceturksnī bija 736 eiro, bet sabiedriskajā –  810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,7% no 698 līdz 738 eiro.

Vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga tikai par 0,9% jeb 6,6 tūkst., kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.  

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2013

1.cet.

2013

2.cet.

2014

1.cet.

2014

2.cet.

Pārmaiņas, %

2014 1.cet. pret

2013 1.cet.

2014 2.cet. pret

2013 2.cet.

2014 2.cet. pret

2014 1.cet.

Pavisam

689

716

740*

762

7,5*

6,4

2,9

Privātajā sektorā

668

687

724*

736

8,3*

7,2

1,6

Sabiedriskajā sektorā

725

769

770

810

6,1

5,3

5,2

no tā

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

668

698

711

738

6,6

5,7

3,7

Vidējā neto darba samaksa 2014. gada 2. ceturknī bija 557 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,4%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1. janvāra.

2014. gada 2. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,7%, bija 7,6%.

Salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, privātajā sektorā – par 1,6%, bet sabiedriskajā – par 5,2%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem, eiro

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un tirdzniecībā.

2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11,0%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 9,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē –  par 9,5%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,0%.

Nekustamo  īpašumu nozarē straujāk pieaudzis darba samaksas fonds  –  par 11,2%, kamēr normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits pieauga tikai nedaudz – mazāk par vienu procentu. Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarē jau kopš ekonomiskās krīzes vērojams pakāpenisks darbinieku skaita kritums, kamēr atalgojuma fonda pārmaiņas saglabājušas pozitīvu tendenci. Lielākais pilnas slodzes algoto darbinieku skaita kritums gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā, izglītībā, kā arī citu pakalpojumu nozarē.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

___________________

Paskaidrojumi.

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus/santīmus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

* Dati precizēti.

 

Papildu informācija:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917