Darba samaksas kāpums pārsniedz prognozēto

26.02.2015

Aizvadītajā gadā vidējās darba samaksas kāpums bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 2014. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 765 eiro, un salīdzinājumā ar 2013. gadu tā pieauga par 6,8% jeb 49 eiro.

 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2014. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā – 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 750 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,4% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 6,1%.

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 8,1%.

2014. gadā vidējā neto darba samaksa bija 560 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas – par 8,6%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no 2014. gada 1. janvāra. Jāatzīmē arī, ka no 2014. gada 1. janvāra mainījās valstī noteiktā minimālā alga – no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2014. gadā reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,6%, bija 8,0%.

2014. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 786 eiro un, salīdzinot ar 2013. gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 6,6%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 6,6%, no tā vispārējās valdības sektorā – 7,5%, bet privātajā – 6,8%. Salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī 2014. gada 4. ceturksnī pieauga par 1,7% (privātajā sektorā – par 0,8%, sabiedriskajā – par 3,3%, vispārējās valdības sektorā – par 2,1%).

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 575 eiro, un salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni tā pieauga par 8,5%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2013
4.cet.

2013

2014

3.cet.

2014

4.cet.

2014

Pārmaiņas, %

2014 4.cet. pret

2013 4.cet.

2014 4.cet. pret

2014 3.cet.

2014

pret

2013

Pavisam

737

716

772*

786

765

6,6

1,7

6,8

Privātajā sektorā

707

689

749*

755

741

6,8

0,8

7,4

Sabiedriskajā sektorā

794

766

819

846

813

6,6

3,3

6,1

no tā

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

725

701

764*

780

750

7,5

2,1

7,0

2014. gadā visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas, nekustamo īpašumu nozarē, kā arī tirdzniecībā.
Mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2014. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11,0%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,4%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 8,6%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 8,3%.

Gan nekustamo īpašumu, gan finanšu un apdrošināšanas nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.

Gada laikā darbinieku skaita kritums bija vērojams arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, enerģētikas un citu pakalpojumu nozarē.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē sadaļā "Darba samaksa".

___________________

Paskaidrojumi

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

* Dati precizēti.

 

Papildu informācija:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917