Darba samaksas fonds audzis daudz straujāk nekā algoto darbinieku skaits

30.05.2014

2014.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni pieauga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam – tikai par 1,4%.  

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada 1.ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 līdz 711 eiro.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2013.gada

1.ceturksnis

2013.gada 

4.ceturksnis

2014.gada

1.ceturksnis

Pārmaiņas, %

2014.gada 1.ceturksnis

pret

2013.gada 1.ceturksni

2014.gada 1.ceturksnis

pret

2013.gada 4.ceturksni

Pavisam

689

737

742

7.7

0.7

Privātajā sektorā

668

707

727

8.7

2.8

Sabiedriskajā sektorā

725

794

770

6.1

-3.1

no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

668

725

711

6.5

-1.9

Vidējā neto darba samaksa 2014.gada 1.ceturknī bija 544 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – pieaugums par 9,5%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu (neapliekamā minimuma un atvieglojumiem par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1.janvāra.

Jāatzīmē, ka no 2014.gada 1.janvāra mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem, eiro

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Līdzīgi kā gadu iepriekš arī 2014.gada 1.ceturksnī vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē un tirdzniecībā.

2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 16,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,9% un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā  – par 10,2%.

Gan finanšu un apdrošināšanas darbību, gan nekustamo īpašumu nozarē samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet pieauga atalgojuma fonds. Lielākais algoto darbinieku skaita kritums gada laikā bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē vidējās darba samaksas kāpumu ietekmēja tieši atalgojuma fonda palielinājums. 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem 2013. un 2014.gada 1.ceturksnī

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem, eiro

 

2013.gada 1.ceturksnis

2013.gada 4.ceturksnis

2014.gada 1.ceturksnis

Pārmaiņas, %

2014.gada 1.ceturksnis pret

2013.gada 1.ceturksni

2014.gada 1.ceturksnis pret

2013.gada 4.ceturksni

Pavisam

689

737

742

7.7

0.7

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

642

700

708

10.2

1.1

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

757

890

817

7.8

-8.2

Apstrādes rūpniecība

629

679

678

7.8

-0.1

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

911

989

965

5.9

-2.5

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

667

737

693

3.9

-6.0

Būvniecība

649

702

707

8.9

0.8

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

601

641

650

8.1

1.4

Transports un uzglabāšana

730

810

781

7.0

-3.6

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

445

454

479

7.8

5.6

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

1177

1175

1253

6.4

6.6

Finanšu un apdrošināšanas darbības

1521

1526

1773

16.6

16.2

Operācijas ar nekustamo īpašumu

592

615

657

10.9

6.8

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

838

881

873

4.2

-0.9

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

607

665

666

9.7

0.1

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

840

944

914

8.9

-3.2

Izglītība

583

617

612

4.9

-0.8

Veselība un sociālā aprūpe

638

683

678

6.3

-0.7

Māksla, izklaide un atpūta

607

663

621

2.4

-6.3

Citi pakalpojumi

573

607

612

6.8

0.8

Apkopotā statistiskā informācija liecina, ka 2014.gada 1.ceturksnī no Baltijas valstīm visaugstākā mēneša bruto darba samaksa bija Igaunijā – 966 eiro, savukārt Lietuvā viszemākā – 671 eiro. Salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, gan Latvijā, gan Igaunijā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 7,7% un 7,3%, turklāt abās valstīs no šā gada 1.janvāra palielinājās minimālā alga – Latvijā no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, Igaunijā – no 320 līdz 355 eiro jeb par 10,9%. Lietuvā gada laikā algas augušas par 3,7%.

 

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

___________________

Paskaidrojumi.

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus/santīmus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Papildu informācija:
Lija Luste,
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917