Darba samaksa trešajā ceturksnī augusi straujāk

02.12.2013

Vidējā darba samaksa 2013. gada 3. ceturksnī pieaugusi straujāk nekā šā gada pirmajos divos ceturkšņos, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.

Šogad 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksas valstī bija 508 lati (722 eiro) un, salīdzinot ar 2012. gada 3. ceturksni, tā pieauga par 5,1%, turpretim gada pieaugums pirmajā un otrajā ceturksnī bija attiecīgi 3,8%* un 4,8%*.

Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 0,7% no 504* līdz 508 latiem (no 717 līdz 722 eiro). Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 1,0%, privātajā – 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – 1,7%.

 

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni pieauga nedaudz straujāk nekā privātajā – par 5,3% no 518 līdz 546 latiem (no 737 līdz 777 eiro). Privātajā sektorā kāpums bija 5,0% no 464 līdz 487 latiem (no 660 līdz 694 eiro), bet vispārējās valdības sektorā – 6,2% no 470 līdz 499 latiem (no 669 līdz 710 eiro).

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

 

Valūta

2012

3.cet.

2013

1.cet.

2013

2.cet.

2013

3.cet.

Pārmaiņas, %

2013 3.cet. pret

2012 3.cet.

2013 3.cet. pret

2013 2.cet.

Pavisam

lati

483

484*

504*

508

5,1

0,7

eiro**

687

689

717

722

Privātajā sektorā

lati

464

470*

484*

487

5,0

0,7

eiro

660

668

689

694

Sabiedriskajā sektorā

lati

518

510

540

546

5,3

1,0

eiro

737

725

769

777

no tā

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

lati

470

469

490*

499

6,2

1,7

eiro

669

668

698

710

 

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (latos)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Darbinieku skaitā ietverot arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītos bezdarbniekus, mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 504 lati (717 eiro). Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 3. ceturksnī minētajos darbos piedalījās vidēji 8,5 tūkst. bezdarbnieku.

Mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 366 lati (521 eiro). Gada laikā, patēriņa cenu līmenim samazinoties par 0,1%, tās reālais pieaugums sasniedzis 6,3%.

Mēneša vidējās neto darba samaksas pārmaiņas
(%pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2012. gada 3. ceturksni, darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, kur vērojams kritums par 0,8%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Visstraujāk darba samaksa pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 17,2%, kur, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Lielākas atalgojuma pārmaiņas bija vērojamas arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, kur lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē,valsts pārvaldē – par 8,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 7,8%, tirdzniecībā – par 7,0%, kur algas straujāk augušas transportlīdzekļu tirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā – par 6,2%,

Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts), savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam samazinājās darbinieku skaits.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem

 

2012

3.cet.

2013

2.cet. *

2013

3.cet.

Pārmaiņas, %

lati

eiro

lati

eiro

lati

eiro

2013 3.cet. pret

2012 3.cet.

2013 3.cet. pret

2013 2.cet.

Pavisam

483

687

504

717

508

722

5.1

0.7

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

465

662

472

671

481

684

3.4

1.9

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

518

737

554

788

607

863

17.2

9.5

Apstrādes rūpniecība

452

644

463

659

470

669

3.9

1.6

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

754

1073

724

1030

778

1107

3.2

7.5

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

498

709

515

732

494

703

-0.8

-4.0

Būvniecība

453

645

472

672

482

685

6.2

2.0

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

409

583

435

620

438

623

7.0

0.6

Transports un uzglabāšana

538

765

558

794

556

791

3.3

-0.5

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

315

448

326

464

325

462

3.1

-0.5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

781

1112

801

1139

804

1144

2.9

0.4

Finanšu un apdrošināšanas darbības

988

1406

1099

1563

1065

1515

7.8

-3.1

Operācijas ar nekustamo īpašumu

421

599

428

610

432

615

2.6

0.9

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

589

838

605

861

593

843

0.7

-2.1

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

429

611

452

643

454

646

5.8

0.4

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

579

823

624

888

629

895

8.7

0.8

Izglītība

411

584

419

596

431

613

4.9

2.9

Veselība un sociālā aprūpe

453

644

473

674

471

670

4.0

-0.6

Māksla, izklaide un atpūta

399

568

450

640

450

640

12.7

0.0

Citi pakalpojumi

406

578

421

599

421

600

3.8

0.1

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā vidējās bruto darba samaksa pieaugums bija viszemākais – 5,1% (no 687 līdz 722 eiro). Visstraujāk algas augušas Igaunijā – par 8,8% (no 855 līdz 930 eiro), bet Lietuvā pieaugums bija 6,2% (no 629 līdz 668 eiro).

Savukārt Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja. Darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 3.ceturksni Latvijā bija 6,3%, Igaunijā – 5,8%, bet Lietuvā - 5,4%.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

___________________

Paskaidrojumi.

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā santīmus/eirocentus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

* Dati precizēti.

** Dati eiro pārrēķināti pēc fiksētā lata un eiro maiņas kursa 0,702804.

 

Papildu informācija:
Lija Luste, Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917