CSP uzsāk Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

25.02.2016

No 2016. gada marta līdz jūnija beigām Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veiks iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. Tā mērķis ir iegūt visaptverošu informāciju par iedzīvotāju ienākumiem, materiālo nodrošinātību, mājokļa apstākļiem, izglītību un veselību. Apsekojumā plānots aptaujāt 8 tūkstošus mājsaimniecību.

Aptaujā uzdos jautājumus par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī papildjautājumus par pakalpojumu pieejamību. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo tikai iedzīvotāju sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot viņu patiesos dzīves apstākļus.

Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā, kurā būs norādīts arī plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Lai vienotos par ērtāku laiku klātienes vai telefonintervijai, respondenti aicināti sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks CSP intervētāji. Ierodoties mājoklī, CSP intervētāji uzrādīs CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datus izmantos, lai aprēķinātu minimālā ienākuma līmeni. Uz tā pamata noteiks pabalstus, nodokļu atvieglojumus, uzturlīdzekļus u.c. sociālās garantijas, tādējādi atbalstot iedzīvotājus ar viszemākajiem ienākumiem.

Nozīmīgākie 2015. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultāti

2014. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 387 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 9,3%, salīdzinot ar 2013. gadu).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,8 % 2014. gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība – 2014. gadā Latvijas Džini koeficients otrs augstākais (35,4 %).

2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5 % Latvijas iedzīvotāju. Tas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk, nekā 2013. gadā, jo, līdzīgi kā gadu iepriekš, ienākumu no algota darba kāpums bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.

Vīriešiem nabadzības risks 2014. gadā bija zemāks nekā sievietēm, savukārt krīzes gados (2009. – 2011. g.) sievietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.

Iedzīvotājiem vecumā 18–64 gadi ar pamatskolas izglītību vai zemāku nabadzības risks bija 34,4 %, ar vidējo izglītību – 19,9 %, ar augstāko izglītību – tikai 6,8 %.

Par Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma EU-SILC (European Union Statistics on Income and Living Conditions) mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. Apsekojums notiek regulāri visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju.

Plašāka informācija par iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā EU-SILC iegūto statistisko informāciju pieejama CSP datu bāzē sadaļā „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”, „Materiālā nenodrošinātība”, „Mājokļa apstākļi”, „Veselības pašnovērtējums”, “Mājsaimniecību sastāvs”un “Minimālā ienākuma līmenis”.

Infografika: Piedalies CSP Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609