CSP pētnieki prezentēja pētījumu par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām 15 gadu laikā

25.02.2016

25. februārī Latvijas Universitātes 74. konferences sekcijas sēdē “Depopulācijas riski un izaicinājumi” Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) demogrāfijas pētnieki prezentēja pētījumu par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju (ģimenes stāvoklis, kopīgie bērni, migrācija, izglītība) izmaiņām pēdējo 15 gadu laikā, kā arī dažādu faktoru ietekmi uz laulību šķiršanu.

Iegūtie rezultāti sniegs iespēju prognozēt šķirto laulību skaitu turpmākajos gados un pētīt ģimeņu migrācijas (iekšzemes un ārējās) procesus. Kā pētījuma bāzes periods izvēlēts 2001. gads, kad administratīvajos reģistros pieejama senākā laulāto statistika, kurai var arī kvalitatīvi pievienot jaunākos datus.

Līdz 1991. gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. 1991 – 1996. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vērojama paradumu maiņa – strauji samazinās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk sarūk šķiršanās gadījumu skaits (samazinās arī relatīvie rādītāji). Sākot ar 1996. gadu Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu. Laulību skaits atkal būtiski pieaug 2007. un 2008. gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011. gadā līdz ar atvieglotu laulības šķiršanas procedūru un iespēju šķirt laulību pie notāra, šķirto laulību skaits pieauga.

Latvijā noslēgto un šķirto laulību skaits 1970. – 2014. gadā

2001. gadā Latvijā noslēdza 9 258 laulības, 72 % personu laulību slēdza pirmo, bet 24 % – otro reizi. Pētījumā nav iekļauti 46 pāri, kuri ir ārvalstnieki un par kuriem nav pieejamas informācijas par ģimenes stāvokli administratīvajos reģistros.

No 9 212 pāriem 2016. gada 1. janvārī 60,4 % joprojām bija precējušies, 32,6 % – šķīrušies, bet 7 % laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris.

No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem 25,8 % pāru šobrīd nav bērnu, 34,6 % ir viens kopīgs bērns, 30,1 % pāru – divi bērni, 8,0 % – trīs bērni un 1,5% – 4 vai vairāk bērni. Šajos datos nav iekļauti viena laulātā bērni.

Biežāk šķirtas laulības 4 – 7 gadus pēc to noslēgšanas (katru gadu izšķīrās 2,7 – 3,7 % pāru). Šķirto laulību skaita pieaugums, kuru ilgums bija 10 – 11 gadi, sakrīt ar laiku, kad laulības sāka šķirt pie notāriem.

Laulības ilgums šķirtajiem pāriem, kuri precējušies 2001. gadā

No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem 10,2 % bija kopīgi bērni jau noslēdzot laulību. 23,4 % pāru savu pirmo bērnu sagaidīja 2001. gadā, kad laulājās, savukārt 21,0 % pāru pirmo bērnu sagaidīja nākamajā – 2002. gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima 3 – 7 gadus pēc laulībām, bet trešie bērni visbiežāk piedzima 8 – 12 gadus pēc laulībām.

2016. gada sākumā no visiem pāriem, kuri noslēdza laulību 2001. gadā un joprojām ir precējušies, 93,8 % dzīvo Latvijā, 73,5 % – tajā pašā reģionā, 63,7 % – tajā pašā novadā vai republikas pilsētā, kur 2001. gadā. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei, pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas. Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.

Pētījumā analizēta laulāto vidējā vecuma, vecuma starpības un laulāto izglītības līmeņa ietekme uz iespējamu laulības šķiršanu.

2001. gadā laulāto vecums bija robežās no 17 līdz 88 gadiem vīriešiem un 16 līdz 91 gadam sievietēm. Vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Pētījumā secināts, ka palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja. Vidēji vīrietis ir 2,5 gadus vecāks nekā sieviete. Taču pētījuma rezultāti liecina, ka vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespējamību.

Analizējot 2001. gadā laulāto izglītību, izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību (10 gadus pēc laulībām). No visiem pāriem 40,0 % sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5 % abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21,4 % – vīram ir augstāka izglītība.

Pētījumā secināts, ka visvairāk joprojām precējušies ir pāri, kuros abiem laulātajiem ir vienāds izglītības līmenis (65 % no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem). 

Lai aprēķinātu iespējamību, ka pāris šķirs laulību, katram pārim aprēķināta vīrieša un sievietes izglītības līmeņu starpība. Iegūtie rezultāti attēloti grafiski, kur līknes labajā pusē izglītības līmenis vīrietim ir augstāks nekā dzīvesbiedrei, bet kreisajā pusē – sievietei.

Pāru īpatsvars, kuri joprojām ir kopā, pēc izglītības līmeņu starpības (procentos)

Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks “drauds” laulībai (iespēja palikt kopā 43 %) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 48,6 %). Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.

Iespējamība, ka laulātie joprojām ir precējušies, ir lielāka pāriem ar augstāku izglītības līmeni. Personām ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam.

Iespēja, ka pāris joprojām ir laulāti pēc laulāto izglītības līmeņa (procentos)

Pētījums par 2001. gadā laulātajiem ietver tikai 15 gadu periodu. Novērtējot laulāto pāru ģimenes stāvokli turpmāk, analizēts šķirto laulību īpatsvars no attiecīgajā gadā noslēgtajām laulībām. Piemēram, ja pāris ir laulāts 1984. gadā, bet 2014. gadā šķīries, tad viņu kopdzīves ilgums ir 30 gadi. Rezultātā aprēķina, cik procentus no visiem 1984. gadā laulātajiem pāriem veido pāri, kuri izšķīrās 2014. gadā. Iegūto līkni salīdzina ar 2001. gadā laulāto pāru šķiršanās līkni.

Šķirto laulību īpatsvars no attiecīgajā gadā noslēgtajām laulībām (procentos)

Abas līknes kopīgajā daļā parāda līdzīgu tendenci, izņemot “robu”, kuru rada ekonomiskā krīze un iespēja šķirt laulību pie notāra. Pētnieki pieņem, ka 2001. gadā laulāto šķiršanās prognoze aptuveni sakritīs ar 2014. gadā šķirto personu līkni un prognozē, ka turpmāk vēl 14,4 % no 2001. gadā laulātajiem pāriem laulību šķirs.

Analizējot 2001. gadā noslēgtās laulības, CSP pētnieki prognozē, ka pieskaitot 32,6 % pāru, kuri līdz 2016. gada 1. janvārim jau ir šķīrušies, no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem dzīves laikā izšķirsies 47 % pāru. Savukārt 53 % paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

Preses ziņojums: Izpētīts, kā pāru vecums un izglītība ietekmē iespēju izšķirties

Papildu informācija par pētījumu:
Kristīne Lece
Iedzīvotāju statistikas daļa
E-pasts: Kristine [dot] Lece [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366719

Dana Bukša
Iedzīvotāju statistikas daļa
E-pasts: Dana [dot] Buksa [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67336416