CSP: iedzīvotāji izvēlas dzīvot plašākos mājokļos

27.06.2013

Visu dzīvokļu un individuālo māju kopējā platība Latvijā ir 68,12 milj. m2, un viena mājokļa vidējā platība ir 67 m2, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011. gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati. Salīdzinājumā ar Valsts Zemes dienesta informācijas sistēmas datiem šie dati ir nedaudz lielāki, jo tika uzskaitīta arī apdzīvoto, bet ekspluatācijā vēl nenodoto mājokļu platība.

Iegūtie dati par mājokļu platību kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju liecina, ka sarūk to mājokļu īpatsvars, kuros platība uz vienu iedzīvotāju ir mazāka par 20 m2. Tomēr šāda izmēra mājokļos joprojām mīt trešā daļa iedzīvotāju (2000. gadā – 42%), bet mājokļos ar vidējo platību līdz 30 m2 uz vienu iedzīvotāju – 58% (2000. gadā – 69%). Virs 80 m2 mājokļa platības uz cilvēku ir 5,6% iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās, 2000.gada mājokļu skaitīšanas datiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri apdzīvo salīdzinoši lielākas platības: no 30 līdz 80 un vairāk m2 uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, par 4,2 procentu punktiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuru apdzīvotā platība ir no 40 līdz 59,9 kvadrātmetriem uz cilvēku.

Mājokļa vidējā platība kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo atbilstošajos mājokļos Latvijā 2000. un 2011. gadā, attēloti diagrammā.

Mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju (kvadrātmetros) 2000. un 2011. gadā

Kā liecina mājokļu skaitīšanas dati, 84,4% no visiem mājokļiem ir ūdensvads, 73,4% mājokļos ir vanna vai duša. Nodrošinājuma ar šīm labierīcībām pieaugums mājokļos ir visā Latvijā, bet lielāks – Vidzemes reģionā, kur mājokļu ar ūdensvadu īpatsvars audzis par 9,1 procentu punktu un mājokļu ar vannu vai dušu īpatsvars audzis par 8,8 procentu punktiem, salīdzinot ar 2000. gadu. Rīgā pieaugums ir mazāk izteikts, jo tur jau agrāk ar šīm labierīcībām bija nodrošināta lielākā daļa mājokļu.

Tradicionālie mājokļi pēc labiekārtojuma Latvijā un statistiskajos reģionos 2000. un 2011. gadā (procentos)

Teritorija

2000

2011

Ūdensvads

Vanna vai duša

Ūdensvads

Vanna vai duša

Latvija

79,7

67,3

84,4

73,4

Rīgas reģions (Rīga)

98,1

84,8

98,3

88,2

Pierīgas reģions

79,5

68,3

85,0

74,5

Vidzemes reģions

65,2

51,9

74,3

60,7

Kurzemes reģions

77,7

63,2

82,8

70,5

Zemgales reģions

72,4

61,7

78,8

68,8

Latgales reģions

62,0

51,3

66,8

55,6

 

69,0% no visiem Latvijas iedzīvotājiem dzīvo mājokļos, kuros ir centrālā apkure, 89,2% iedzīvotāju mājokļi ir nodrošināti ar ūdensvadu un 78,8% ar vannu vai dušu. Iedzīvotāju nodrošinājumam ar šīm labierīcībām pieaugums ir visā Latvijā, lielāks tas ir Vidzemes reģionā, kur centrālapkure pieejama par 4,7 procentiem punktiem, ūdensvads par 15,0 procentu punktiem un vanna vai duša par 14,0 procentu punktiem vairāk salīdzinājumā ar 2000. gadu. 

Iedzīvotāji Latvijā pēc viņu apdzīvotā mājokļa labiekārtojuma 2000. un 2011. gadā (procentos)

Vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo mājokļos ar centrālapkuri ir Rīgā (87,5%), bet viszemākais - Vidzemes reģionā (48,4%). Rīgā mājokļos ar ūdensvadu dzīvo gandrīz visi iedzīvotāji (99,0%), bet vismazākais iedzīvotāju īpatsvars, kuriem mājoklī pieejams šis labierīcības veids, ir Latgalē - 76,0%. Vanna vai duša mājoklī pieejama 90,6% Rīgas iedzīvotāju, bet Latgales reģionā mājokļos ar vannu vai dušu dzīvo tikai 62,6% iedzīvotāju. Iedzīvotāju īpatsvars pēc viņu apdzīvotā tradicionālā mājokļa labiekārtojuma statistiskajos reģionos 2000. un 2011. gadā attēlots tabulā.

Iedzīvotāji statistiskajos reģionos pēc viņu apdzīvotā mājokļa labiekārtojuma 2000. un 2011. gadā (procentos)

Teritorija

2000

2011

Centrālapkure

Ūdensvads

Vanna vai duša

Centrālapkure

Ūdensvads

Vanna vai duša

Rīgas reģions (Rīga)

85,4

98,3

86,2

87,5

99,0

90,6

Pierīgas reģions

66,1

80,1

68,9

70,8

90,8

82,0

Vidzemes reģions

43,7

65,9

53,2

48,4

80,9

67,2

Kurzemes reģions

57,1

77,2

63,2

59,9

88,5

77,0

Zemgales reģions

56,5

72,8

62,3

60,7

84,8

74,4

Latgales reģions

52,4

62,5

51,4

56,0

76,0

62,6

2012. gada ienākumu un dzīves apstākļu Eiropas Savienības apsekojuma dati liecina, ka Latvijā ar savu mājokli apmierinātas vairāk nekā četras piektdaļas (85%) mājsaimniecību. No tām 15% mājsaimniecību apgalvoja, ka ar savu mājokli ir ļoti apmierinātas, bet 70% – ka apmierinātas. Savukārt 15% mājsaimniecību apgalvoja, ka ar savu mājokli ir neapmierinātas. Vislielākais ar savu mājokli neapmierināto mājsaimniecību īpatsvars novērojams Zemgalē (18,6%) un Rīgā (16,5%), bet vismazākais – Pierīgā (11,0%).

18,9% mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst dzīvojamās platības. Šī parādība biežāk novērojama pilsētās. 21,8% pilsētu mājsaimniecību norādīja, ka to mājokļos trūkst platības, savukārt laukos to norādīja mazāk – 11,8% mājsaimniecību. Visvairāk platības trūkumu mājokļos izjūt ģimenes ar bērniem. Turpretī visapmierinātākie ar dzīvojamo telpu platību ir vienas personas mājsaimniecībās dzīvojošie, kuriem ir 65 un vairāk gadu. Tikai 4,6% šo personu mājsaimniecību norādīja uz dzīvojamās platības trūkumu savā mājoklī.

2011. gada tautas skaitīšanā tika veiktas divas skaitīšanas –iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana. Tautas skaitīšanas programmā bija 10 jautājumi par mājokli. Rezultātā iegūti dati par mājokļa apdzīvotības statusu, mājokļa apstākļiem, ēkas uzcelšanas gadu, ēkas tipu, apkures veidu, labiekārtotību, mājokļa platību un mājokļa piederību. 2011. gada skaitīšanā tika skaitīti visi mājokļi, ne tikai apdzīvotie, kā tas bija 2000. gada skaitīšanā. 

Plašāka informācija par mājokļiem pieejama CSP datubāzes „Tautas skaitīšana 2011” sadaļā „2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti”.

Papildu informācija:
Pēteris Veģis,
Sociālās statistikas departamenta
direktora vietnieks
tālrunis 67366771