CSP: alus un siers – cik saražojam, eksportējam un patērējam Latvijā

21.06.2013

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP)šķita interesanti ieskatīties statistikā par tradicionālo Līgo svētku dzērienu alu un ēdienu sieru.Apkopojām datus, cik abas Līgo svētku neatņemamās maltītes sastāvdaļas Latvijā saražo, eksportē un patērē Latvijas iedzīvotāji.

Dati rāda, ka alus ražošana Latvijā ir apjomīga nozare. Alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 milj. litru 50 milj. latu vērtībā. Tā, piemēram, 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 milj. litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 milj. litru 54,2 milj. latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 milj. litru 53,7 milj. latu vērtībā. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražots 128,3 milj. litru 49,2 milj. latu vērtībā. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 milj. litru alus 257,4 milj. latu vērtībā.

Apskatot Latvijas alus ražotāju ārējās tirdzniecības datus, minētajā periodā alus eksports ir būtiski  pieaudzis. Ja 2007. gadā alus eksports sasniedza 11,9 milj. litru 2,5 milj. latu vērtībā, tad 2011. gadā tas bija apmēram divas ar pusi reizes lielāks – eksportēts 31,8 milj. litru alus 6,1 milj. latu vērtībā. No 2007. gada līdz 2011. gadam eksportēts 81,4 milj. litru alus 16,0 milj. latu vērtībā. Kopējā alus eksporta apjomi gan ir lielāki. Piemēram, 2011.gadā pavisam no Latvijas ir eksportēts alus 34,1 milj. litru alus 7,8 milj. latu vērtībā, un šajā vērtībā ietilpst arī reeksports (ievestā alus atpakaļizvešana). Vērtējot ārējās tirdzniecības datus var secināt, ka Latvijā ražotais alus ir iecienīts Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, kas ir trīs svarīgākās alus ražotāju eksporta partnervalstis.

Arī siera ražošana Latvijā ieņem nozīmīgu vietu rūpnieciskajā produkcijā. Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, t.sk. biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piem. Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 milj. kg gadā 60 - 70 milj. latu vērtībā. Pēdējos gados vislielākais siera apjoms saražots 2007.gadā – kopā 35,2 milj. kg 72 milj. latu vērtībā. 2011.gadā saražotā siera produkcija sasniedza 27,7 milj. kg 63,5 milj. latu vērtībā. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 154,1 milj. kg siera 324,8 milj. latu vērtībā.

Latvijas siera un biezpiena ražotāju eksporta dati savukārt rāda, ka šo produktu eksports sasniedza vidēji 10,2 milj. kg gadā 21,3 milj. latu vērtībā. Piecu gadu laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam eksportēts 50,9 milj. kg siera un biezpiena 106,7 milj. latu vērtībā. Līdzīgi arī siera un biezpiena eksporta kopējie dati, pieskaitot reeksportu, ir lielāki. Nozīmīgākie siera un biezpiena ražotāju eksporta partneri bija Krievijā, Vācijā, Igaunijā un Lietuvā.

Par alus un siera patēriņu ģimenēs priekšstatu var gūt, ieskatoties mājsaimniecību budžeta tēriņu apsekojuma datos. Tie rāda, ka laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam iztērēto latu skaits uz vienu mājsaimniecības locekli alum un sieram būtiski nav mainījies. Tā 2007.gadā alum tērēti nepilni 11 lati (10,77) uz vienu mājsaimniecības locekli, nedaudz vairāk 2009.gadā – 11,38 lati, bet 2011.gadā 10,82 lati. Sieram savukārt vidēji ģimenēs tērē nedaudz virs 20 latiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli. 2007.gadā tie bija 20,08 lati, 2008.gadā – 25,17 lati, bet 2011.gadā 24,52 lati. Tā paša apsekojuma dati rāda, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērē 6 kg siera un 8 kg mājas siera un biezpiena gadā. Pilsētās šis patēriņš ir lielāks nekā laukos. Pilsētnieki 2011.gadā apēda vidēji katrs 6,7 kg siera un 8 kg mājas siera un biezpiena, bet laucinieki attiecīgi 4,9 kg siera un 7,4 kg mājas siera un biezpiena.

Sanda Rieksta
CSP sabiedrisko attiecību speciāliste
67366621; 27880666
sanda [dot] rieksta [at] csb [dot] gov [dot] lv v 
Twitter: @CSP_Latvija