Centrālā statistikas pārvalde turpina pētīt Latvijas iedzīvotāju ienākumus un dzīves apstākļus

17.03.2006

Eiropas Savienība no dalībvalstīm prasa ne vien iedarbīgas sociālās politikas īstenošanu, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī kompleksu pieeju tā pētīšanā. Tāpēc ir svarīgi iegūt precīzu un visaptverošu informāciju par Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem, ne tikai sabiedrībā kopā, bet arī tās atsevišķās, bet pietiekami tipiskās grupās (strādājošie, pensionāri, ģimenes ar un bez bērniem u.tml.).

Centrālā statistikas pārvalde, šā gada marta otrajā pusē uzsāk otro apsekojumu “Kopienas Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)”. Šis apsekojums notiek visās Eiropas Savienības valstīs. Tajā lielākā daļa mājsaimniecību, kas piedalījās 2005.g. apsekojumā, tiks aptaujātas otro reizi, bet viena ceturtā daļa tiks atlasīta pirmo reizi. Tas ir tāpēc, ka šā apsekojuma mērķis ir sekot līdzi galveno dzīves apstākļu raksturlielumu izmaiņām vairāku gadu garumā Tas ļaus noskaidrot galvenos nosacījumus, pie kuriem iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug, vai tieši pretēji – samazinās. Iegūtos datus Eiropadome un Eiropas Komisija izmantos cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību.

EU-SILC ir statistika, kas tiek apkopota pēc vienotām metodēm un definīcijām, kas nodrošinās datu salīdzināmību starp ES valstīm. Tāpēc EU-SILC sagatavošana un īstenošana liela vērība tiek pievērsta augstiem statistikas kvalitātes standartiem.

Šajā apsekojumā statistiķi pētīs šādus jautājumus:

  • Mājokļa apstākļus, tā izmaksas;
  • Mājsaimniecības ienākumus, to nepietiekamības problēmas;
  • Mājsaimniecības nodrošinātību ar ilglietošanas precēm;
  • Veselības apstākļus un pieejamību medicīnas pakalpojumiem;
  • Izglītības iespējas un bērnu aprūpi;
  • Nodarbinātību.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 nosaka, kaLatvijā pavisam ir jāapseko 3750 mājsaimniecības un 7650 to sastāvā esošie 15 gadus un vecāki mājsaimniecības locekļi, kuri atbildēs uz anketās ietvertajiem jautājumiem.Mājsaimniecības, kas piedalīsies apsekojumā, tiks atlasītas visā Latvijas teritorijā.

EU-SILC apsekojumu veiks CSP intervētāju dienests. Pirms intervētāja ierašanās izlasē iekļuvušajām mājsaimniecībām tiks nosūtīta vēstule, kurā informēs par apsekojumu, tā mērķiem un plānoto intervijas datumu. Informatīvajā vēstulē būs norādīti tālruņa numuri, zvanot pa kuriem varēs iegūt papildus informāciju vai sarunāt citu intervijas datumu ar intervētāju.

Apsekojums sākies marta otrajā pusē un notiks līdz vasaras vidum. Ierodoties mājsaimniecībā, intervētājs uzrādīs dienesta apliecību ar fotogrāfiju un uzdos aptaujas anketā paredzētos jautājumus. Respondentu sniegtās atbildes intervētāji ievadīs portatīvā datorā. Katrā izlasē iekļuvusī mājsaimniecība gada laikā tiks apmeklēta tikai vienu reizi un atbildes uz jautājumiem neaizņems daudz laika.

Saskaņā ar Latvijas un ES individuālo datu aizsardzības likumiem respondentu sniegtā informācija tiks publiskota tikai kopsavilkumu veidā, kas pilnībā izslēgs iespēju identificēt katra atsevišķi ņemta iedzīvotāja sniegtos datus.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Edmunds Vaskis :"Apsekojumā iegūtie dati sniegs plašu informāciju par dažādu iedzīvotāju sociālo grupu dzīves apstākļiem. Protams, nav pamata gaidīt, ka tūlīt pēc šā apsekojuma veikšanas iedzīvotāju labklājības līmenis pats no sevis uzlabosies. Tomēr būs sperts solis uz priekšu, lai Latvijā un arī Eiropā ar katru gadu uzzinātu, kā mainījušies tautas dzīves apstākļi: pilsētās un laukos, reģionos, dažādās iedzīvotāju grupās sadalījumā pēc ienākuma līmeņa. Viena lieta apjaust patieso situāciju, bet otra - ar cipariem rokā neapstrīdami to pierādīt. Tas dos iespēju operatīvi risināt īpaši aktuālas sociālās problēmas."

Pētījuma rezultātus izmantos Eiropas Komisija, datu analīzi veiks Latvijas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī zinātnieki. Valsts institūcijām būs jāizstrādā konkrēti pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai, nodarbinātības un ģimeņu politikas precizēšanai.

Centrālās statistikas pārvalde aicina mājsaimniecības būt atsaucīgām un pretimnākošām, aktīvi sadarbojoties ar intervētājiem, jo kvalitatīvu datu iegūšanai ir svarīga katra iedzīvotāja atbilde, kas ir priekšnoteikums sociālo problēmu sekmīgai risināšanai.

Ar nolūku samazināt respondentiem uzdodamo jautājumu skaitu, CSP gatavojas izpētīt, kādas ir atbilžu saņemšanas iespējas no dažādu valsts institūciju pārziņā esošajiem reģistriem.

Paralēli martā turpināsies arī Darbaspēka apsekojums, Ceļotāju apsekojums, Mājsaimniecību budžetu pētījums, kā arī tiks uzsākts Informāciju tehnoloģiju apsekojums.

Sagatavojis
Centrālās statistikas pārvaldes preses dienests
Tālr. 7366908