Centrālā statistikas pārvalde turpina pētīt Latvijas iedzīvotāju ienākumus un dzīves apstākļus

15.04.2009

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) no aprīļa līdz jūlijam veiks ikgadējo apsekojumu “Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”. Šis apsekojums regulāri notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu apsekojuma metodoloģiju. Apsekojuma mērķis ir iegūt precīzu un visaptverošu informāciju par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem, dzīves apstākļiem un sociālās atstumtības riskiem ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī tās atsevišķās iedzīvotāju grupās, kā piemēram, strādājošie, pensionāri, ģimenes ar un bez bērniem u.tml..

2005.-2007.gadā veikto apsekojumu dati pašlaik jau tiek izmantoti kā Latvijā, tā arī Eiropas Savienības institūcijās. Sevišķa vērība tiek pievērsta dažādiem nabadzības un materiālās nenodrošinātības aspektiem [1].

Daļa mājsaimniecību, kas piedalījās iepriekšējo gadu apsekojumos, šogad tiks aptaujātas atkārtoti, bet daļa - iekļautas apsekojumā pirmo reizi. Atkārtotās intervijas nepieciešamas, jo šī apsekojuma mērķis ir novērot galveno dzīves apstākļu raksturojošo rādītāju izmaiņas vairāku gadu garumā. Tas ļaus noskaidrot galvenos nosacījumus, pie kuriem iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug, vai tieši pretēji – samazinās.

EU-SILC apsekojumā iekļauti šādi jautājumi:

- mājokļa apstākļi, tā izmaksas;

- nodarbinātība;

- bērnu vecumā līdz 12 gadiem aprūpes problēmas;

- mājsaimniecības ienākumi;

- mājsaimniecības nodrošinātība ar ikdienai nepieciešamām sadzīves precēm;

- mājsaimniecību spēja segt dažādas izmaksas, kā arī maksājumus, kas saistīti ar mājokli;

- mājsaimniecības locekļu izglītības līmenis;

- veselības apstākļi un pieejamība medicīnas pakalpojumiem u.c.

Katru gadu EU-SILC apsekojumā tiek iekļauts papildus jautājumu bloks par aktuālām tēmām (moduļiem), kas katru gadu mainās. Šogad tā būs materiālā nenodrošinātība [2] ne tikai attiecībā uz visu mājsaimniecību kopumā, bet arī bērnu jaunāku par 16 gadiem pamatvajadzību nodrošināšanu, nenodrošinātām vajadzībām, nosacījumiem brīvā laika pavadīšanai un ārpusskolas aktivitātēm, iespējām, kā arī ierobežojumiem bērniem saņemt medicīnisko palīdzību.

EU-SILC apsekojumu veiks CSP intervētāju dienests. Tiks izmantoti divi interviju veidi – intervētāji vai nu ieradīsies pie respondentiem viņu dzīves vietā, vai arī saruna tiks veikta pa telefonu. Pirms intervētāja ierašanās mājsaimniecībām tiks nosūtīta vēstule, kurā informēs par plānoto sarunas datumu. Tajā būs norādīti tālruņa numuri, zvanot pa kuriem varēs iegūt papildus informāciju.

Apsekojums ir jau uzsākts un intervētāji šo darbu pabeigs līdz jūlija beigām.

Lai saīsinātu intervijas ilgumu un atvieglotu respondentu noslodzi, CSP izmantos dažādu valsts institūciju rīcībā esošo reģistru datus.

Saskaņā ar Latvijas un ES individuālo datu aizsardzības likumiem respondentu sniegtā informācija netiks publiskota, bet tiks izmantota tikai vispārīgā, apkopotā veidā, kas pilnībā izslēgs iespēju identificēt katra atsevišķi ņemta iedzīvotāja sniegtos datus.

[1] Plašāka informācija ir pieejama CSP mājas lapā:
· par nabadzības indikatoriem
· par mājsaimniecību ienākumiem

[2] Ar materiālo nenodrošinātību saprot apstākļus, kas izriet no ekonomisko resursu trūkuma un liedz pieeju materiāliem labumiem, kā arī raksturojas ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem un piespiedu atteikšanos (naudas trūkuma dēļ) no ilgtermiņa preču izmantošanas.

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Tālr.67366996
Intars Abražuns