Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieaudzis par 14,1 %

05.09.2017

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība1 no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Atjaunīgo energoresursu patēriņš Latvijā, PJ

 

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Joprojām lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kaut gan desmit gadu laikā to patēriņš sarucis par 41,6 % un 2016. gadā veidoja 34,6 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Salīdzinājumā ar 2006. gadu 2016. gadā rūpniecībā un būvniecībā kurināmo koksni patērēja 2,7 reizes vairāk, un pērn šo nozaru patēriņš veidoja 25,4 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa.

Kurināmās koksnes patēriņš Latvijā, %

Desmit gadu laikā pārveidošanas sektorā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērētās kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 18,6 procentpunktiem, 2016. gadā sasniedzot 33,1 % no kopējā pārveidošanas sektorā patērētā. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā palielinājās par 22,0 %. Kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā no 2006. līdz 2016. gadam palielinājies 2,5 reizes, pērn sasniedzot 18,0 PJ. Vislielākais īpatsvars (88,2 %) kurināmās koksnes patēriņā  ir kurināmai šķeldai, 2016.gadā sasniedzot 15,9 PJ. Tas saistīts ar pieaugošo koģenerācijas staciju skaitu un AER daļu pārveidošanas sektorā, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram.

 

2016. gadā no AER saražoja 3 482 GWh elektroenerģijas, un salīdzinājumā ar 2015. gadu saražotais apjoms pieauga par 25,4 %. Saražotā elektroenerģija 2016. gadā hidroelektrostacijās bija 2 530 GWh jeb par 36,0 % vairāk nekā 2015. gadā, ko noteica lielāka upju pietece. Pēdējo desmit gadu laikā saražotā elektroenerģija vēja elektrostacijās pieauga no 46 līdz 128 GWh jeb par 178,3 %, biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās – no 7 līdz 427 GWh, un biogāzes koģenerācijas stacijās – no 36 līdz 397 GWh.

Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem, GWh

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā ir jābūt 40%. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā, un 2015. gadā AER īpatsvars Latvijā bija 37,6 % (ES – vidēji 16,7 %). Tāpat katrai dalībvalstij 2020. gadā jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā (2015. gadā Latvijā sasniegti 3,9 %).

Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā arī par AER pieejama CSP vietnē sadaļā „Enerģētika – Galvenie rādītāji”.

 

[1]Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai

 

 

 

Mediju jautājumi:
Kalvis Pētersons
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Anna Paturska
Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Anna [dot] Paturska [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366957